«Šodien nerunāsim ne par Busuli, ne Lāci, bet cilvēku, kas savu rīta kafiju droši vien izdzēris mājās, bet tasīti pusdienās piekritis baudīt pie mums, Jelgavas 1.ģimnāzijā,» piesakot pazīstamās dziesmas «Brīvdiena» vārdu autoru, dzejnieku un tulkotāju Jāni Elsbergu,» priecājas elektroniskā mācību līdzekļa «Personības un varas sadursme latviešu literatūrā» līdzautore Guna Stepiņa.
Materiālā iekļauts arī dzejnieka atmiņu stāstījums par savu mammu Vizmu Belševicu. Taču tikšanās laikā skolēni vairāk varēja uzklausīt paša J.Elsberga dzeju, kā arī viņa pārdomas par dzīvi.«Dzeja mūsdienās pārsvarā ir cilvēka runa – viņa domu un sajūtu atspoguļojums. Es to necenzēju. Ko domāju un jūtu, tas arī nonāk uz papīra,» atbildot uz Jelgavas 1.ģimnāzijas jauniešu jautājumu, vai dzejā ir vieta slengam, atklāj J.Elsbergs, piebilstot, ka viņam ir tuva tā saucamā netīrā estētika. Dzejnieks stāsta, ka iedvesmu tam viņš lielākoties gūst pastaigās pa savu dzimto Rīgu. Rūpnieciskajiem un jauno dzīvojamo māju rajoniem, «maskačku», kur citiem, iespējams, nav omulīgi spert savu kāju. Taču tieši tur šķiet, ka Dievs sastopams daudz biežāk nekā smalkajā Vecrīgā, un raisa pārdomas par dzīves realitāti, atzīst J.Elsbergs.«Zinot, ka viņš ir Vizmas Belševicas dēls un Klāva Elsberga brālis, dzejnieku biju iedomājies nedaudz citādāku. Neizrādījās īsti tas, ko biju gaidījis. Taču ne sliktā nozīmē. Vīlies katrā ziņā es neesmu. Tas ir notikums, ka dzejnieks ciemojās mūsu skolā. Iepriekš bija Knuts Skujenieks. Diezgan pārsteidzoši, ka tas notiek pie mums,» iespaidos dalās 12.klases audzēknis Kristaps Pēkalis.Plašāk par tikšanos lasiet rīt laikrakstā «Zemgales Ziņas».
