Piedalīties tautas nobalsošanā par otru valsts valodu jelgavniekiem licis ne tikai pilsoņa pienākums, bet arī iespēja parādīt valdībai, ka nacionālistu provokācijas nav nepieciešamas, jo šķelšanos starp tautām ikdienā nejūt.
Pirmo reizi valstiski nozīmīgajā pasākumā piedalījās jelgavnieks Kristaps Šķilts, kurš 21.janvārī kļuva pilngadīgs. Viņš zz.lv atzīst, ka ikdienā RAF dzīvojamajā masīvā, kur dzīvo, kontaktējas gan ar latviešiem, gan ar krieviem un nekādas problēmas dažādu tautu saskarsmē neredz. «Par to, ka piedalīšos referendumā, zināju jau pirms dzimšanas dienas. Valstij ir sava teritorija un savs karogs, arī valodai jābūt vienai – latviešu,» pārliecināts jaunietis.Arī Evija Žuža, kura uz dzīvi Pārlielupē no pilsētas centra pārvākusies nesen, balsojusi pret krievu valodu kā otru valsts valodu.Vera Morozova, kuras dzimtā valoda ir krievu, arī ir par vienu valsts valodu, taču kundze atzīst, ka saprot tos cittautiešus, kas nerunā valsts valodā. «Esmu dzimusi 1936.gadā. Daudziem maniem vienaudžiem laviešu valodu neviens mācījis nav,» viņa saka.Lai valstsvīriem parādītu, ka viss ir kārtība un provokācijas nav nepieciešamas, uz vēlēšanu iecirkni bija devies uzņēmējs Aldis Knāviņš.Jāpiebilst, ka līdz pulksten 16 Jelgavā bija nobalsojuši 54,46 procenti no visiem balsstiesīgajiem, Jelgavas novadā – 41,81 procenti, bet Ozolnieku novadā – 48,19 procenti.
