Tuvojoties komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, Ozolnieku vidusskolā aizvadīta Dvēseļu stunda, kad pie mācību iestādes audzēkņiem viesojās un atmiņās par deportācijām dalījās izsūtījumu pārcietušie mūsu novadnieki.
Kā stāsta Ozolnieku vidusskolas direktore Klāra Stepanova, šoreiz tikšanās veidotas atsevišķās klasēs, mazskaitlīgākas publikas priekšā, jo tās tomēr ir sāpīgas atmiņas.Stāstos un atmiņās dalījās Irēna Kalniņa, Guntars Bullis, Voldemārs Birznieks, Ilgars Puškevics, Gunārs Balodis, Alfrēds Puriņš un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ābele. Vairāki skolēni veica viņu stāstījumu pierakstus, ko pēc tam ielīmēt skolas izveidotajā atmiņu stāstu albumā.Pēc tikšanās ar jauniešiem viesi pulcējās pie apaļā galda, lai pabūtu kopā ar sava laika ļaudīm. Tāpat līdz nākamās nedēļas beigām skolas otrajā stāvā būs apskatāma Ozolnieku iedzīvotāja un vēstures liecību saglabāšanas entuziasta Leona Leča veidota izstāde par šo laiku, savukārt viesiem koncertu sniedza Ozolnieku vidusskolas vokālais ansamblis skolotājas Ināras Kordjakovas vadībā.K.Stepanova atklāj, ka nākamgad pasākumu iecerēts rīkot plašākam skolēnu pulkam – sākot no piektās klases. «Katrs stāsts ir īpašs, un tie ir jāsaglabā,» uzskata direktore, piebilstot, ka jaunieši klausījušies ar lielu uzmanību, turklāt atklājās daudzas lietas, ko skolēni par šo laiku nezina.J.Ābele vērtē, ka latviešiem ir iedzītas bailes runāt, «palaist mēli». Viņš uzskata, ka bērniem vajadzētu pēc iespējas vairāk izstrādāt zinātniski pētnieciskos darbus par laiku no 1938. līdz 1993.gadam. Mācībspēks arī priecājas, ka jaunieši izrādījuši interesi ne tikai par stāstīto, bet arī atmiņu albumu, kurā varēja apskatīt dažādas fotogrāfijas.
