Gada laikā Liepājas Universitāte (LiepU) tiks pievienota kādai no zinātnes
universitātēm, kā arī apvienot paredzēts Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA)
un Daugavpils Universitāti (DU), otrdien lēma Ministru kabinets.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) valdības sēdē
paziņoja, ka LiepU plānots pievienos kādai no paredzētajām zinātnes
universitātēm. Šobrīd zinātnes universitātes statusu plānots piešķirt Latvijas
Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Stradiņa
universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei. Pievienošanas mērķis
palīdzētu veidot zinātnes ekosistēmu Liepājā.
Savukārt DU un RTA apvienošanas mērķis būtu radīt jaunu
augstskolu, kura būtu ar starptautisku mērogu Latgales reģionā.
Muižniece piebilda, ka augstskolām gada laikā jāveic sarunas un
jāpanāk vienošanās par apvienošanos, tādējādi gala termiņš minētajam procesam
noteikts līdz 2022.gada 1.septembrim.
Noteikumu projekts par šo augstskolu reorganizāciju valdībā tika
iesniegts īsi pirms otrdienas Ministru kabineta sēdes. Iebildumus par šādu
rīcību IZM izpelnījās no zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA).
LETA jau ziņoja, ka atbilstoši Augstskolu likuma grozījumiem, kas
nosaka jaunu tipoloģiju, un plānotajai augstskolu pārvaldības reformai 27
Latvijas augstskolām tiks piemērots jauns tips.
IZM norāda, ka tips ir noteikts, izvērtējot 16 valsts augstskolu
un 11 juridisko personu dibināto augstskolu atbilstību zinātnes universitātes,
mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo
zinātņu augstskolas statusam.
Zinātnes universitātes tips tiks piemērots Latvijas Universitātei,
Rīgas Tehniskajai universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei un
Rīgas Stradiņa universitātei.
Mākslas un kultūras universitātes tipu piemēros Latvijas Kultūras
akadēmijai, Latvijas Mākslas akadēmijai un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas
akadēmijai.
Lietišķo zinātņu universitātes statuss būs Daugavpils
Universitātei un Liepājas Universitātei.
Savukārt lietišķo zinātņu augstskolas tips būs Baltijas
Starptautiskajai akadēmijai, Banku augstskolai, Biznesa augstskolai
“Turība”, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolai
“RISEBA”, Ekonomikas un kultūras augstskolai, Informācijas sistēmu
menedžmenta augstskolai, Latvijas Jūras akadēmijai, Latvijas Kristīgai akadēmijai,
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai, Lutera akadēmijai, Rēzeknes Tehnoloģiju
akadēmijai, Rīgas Aeronavigācijas institūtam, Rīgas Ekonomikas augstskolai,
Rīgas Juridiskajai augstskolai, Transporta un sakaru institūtam, Ventspils
augstskolai un Vidzemes augstskolai.
Tāpat ziņots, ka 16.augustā stājas spēkā grozījumi Augstskolu
likumā, kas paredz augstskolu pārvaldības reformas ieviešanu, dalot augstskolas
jaunā tipoloģijā un mainot to iekšējās pārvaldības modeli. Atbalstītā redakcija
paredz augstskolas iedalīt trīs veidos – zinātnes universitātes, lietišķo
zinātņu universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas, kā arī mākslu un kultūras
universitātes, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus.
Grozījumi paredz ieviest arī jaunu iekšējās pārvaldības
institūciju – augstskolas padomi. Paredzēts, ka tā būs atbildīga par
augstskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas progresa
uzraudzību.
Lielākās debates saistībā ar Augstskolu likuma grozījumiem izcēlās
par studējošo skaita kritēriju zinātnes universitātēm, kuru vēlāk gan atmeta,
kā arī augstskolās ieviešamajām padomēm.
Virkne deputātu un nozares pārstāvju iebilda studējošo skaita
kritērijam, sakot, ka tas ir nepamatots, un vistiešāk ietekmēs Daugavpils un
Liepājas universitātes. Tāpat sākotnēji zināma pretestība bija arī pret
padomēm, jo nebija skaidrs, kādu funkciju tās pildīs un cik liela loma paliks
pārējām augstskolu institūcijām, piemēram, satversmes sapulcei, senātam un
rektoram.
Vienlaikus augstākās izglītība sistēmas pārvaldības reforma bija
iecerēta, likvidējot Augstākās izglītības padomi (AIP). Šī iecere izraisīja
ļoti lielu sašutumu nozarē, un galu galā parlamenta Izglītības, kultūras un
zinātnes komisija vēl nelēma par AIP likteni.
Līdzīgi arī jautājumā par koledžām komisija vēl nenonāca pie vienota
slēdziena, lemjot, ka pie šīs diskusijas deputāti atgriezīsies vēlāk.
Izglītības un zinātnes ministrijas iecere paredz, ka koledžu darbību turpmāk
pamatā regulēs Profesionālās izglītības likums.
Foto: liepu.lv
