2010.-2019.gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniegusi +7,1
grādu, kas ir 1,4 grādi virs 1961.-1990.gada klimatiskās normas, liecina
aģentūras LETA apkopotie Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra
(LVĢMC) dati.
Salīdzinot ar pašreizējo normu – 1981.-2010.gada
vidējo temperatūru – šī desmitgade bijusi 0,7 grādus siltāka.
Turklāt pēdējo piecu gadu vidējā gaisa temperatūra
pakāpusies vēl par 0,4 grādiem augstāk, sasniedzot +7,5 grādus.
Šis gads Latvijā bijis 1,7 grādus siltāks nekā
1981.-2010.gadā un 2,4 grādus siltāks nekā 1961.-1990.gadā.
Normu meteoroloģijā aprēķina atbilstoši Pasaules
meteoroloģijas organizācijas (PMO) vadlīnijām. 1961.-1990.gadu izmantoto kā
standarta references periodu klimata pārmaiņu novērtēšanai. Pašreiz spēkā esošā
norma ir 1981.-2010.gada vidējās parametru vērtības, bet no 2021.gada par normu
sauks 1991.-2020.gada vidējos aritmētiskos lielumus.
Atbilstoši LVĢMC ziņojumam par klimata pārmaiņām šā
gadsimta beigas Latvijā gaidāmas 3,5-5,5 grādus siltākas nekā 1961.-1990.gadā.
Turklāt sagaidāms, ka gada maksimālā gaisa temperatūra kāps par 3,6-5,7
grādiem, bet minimālā temperatūra kļūs pat par 9,3-13,5 grādiem augstāka. Tātad
straujākā sasilšana gaidāma ziemās un naktīs, bet vasarās un dienas laikā gaisa
temperatūra kāps mērenāk.
Tāpat tiek prognozēts, ka būtiski saruks sala dienu
skaits – šā gadsimta beigās Latvijā gaidāmas vairs tikai 53-82 dienas ar salu
gadā, salīdzinot ar 134 dienām standarta references periodā. Attiecīgi
samazināsies arī sniega un ledus apjoms, bet biežākas kļūs lietusgāzes.
Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā 2019.gads
noslēdz dekādi ar rekordaugstu gaisa temperatūru un jūras līmeni, kā arī
ievērojamu ledāju atkāpšanos, ko virza cilvēka radītās siltumnīcefekta gāzes,
secinājusi PMO.
Foto: pixabay.com
