Dienu
pirms Lieldienu brīvdienām, gaidot augšāmcelšanās brīnumu, uz sarunu aicinājām
Jelgavas pilsētas slimnīcas vecmāti Sanitu Zemīti, jo arī viņas rokās ir
brīnums – mazā cilvēka piedzimšanas brīnums. Vecmāte ir tas speciālists, kurš
deviņus mēnešus ir līdzās topošajai māmiņai un pēc tam kopā ar viņu dodas uz
dzemdībām slimnīcā. Kad Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības
ministriju ceremonijā “Gada balva medicīnā 2018” tradicionāli pateicās par
darbu valsts labākajiem medicīnas speciālistiem, nominācijā “Gada vecmāte”
balva tika pasniegta Jelgavas pilsētas slimnīcas vecmātei Sanitai Zemītei.
“Man pašai bērniņš pieteicās ļoti agri – 18 gadu vecumā –, un
Jelgavas slimnīcā stājos uzskaitē pie vecmātes Lailas Budrēvicas. Patika, kā
viņa strādā, kā vada grūtniecību. Nolēmu, ka es arī gribu kļūt par vecmāti, un
to nenožēloju,” savu stāstu sāk Sanita, piebilstot, ka iestājusies Rīgas 1.
medicīnas koledžā, 2000. gadā to pabeigusi ar izcilību un sākusi strādāt par
vecmāti Jelgavas slimnīcā.Esot gan skumji, ka no 1. janvāra mainījusies
medicīnas darbinieku darba un atalgojuma sistēma, un, tā kā viņa ir arī
virsmāsa, Dzemdību nodaļā vairāk dežūru neesot. Sanita grūtnieces pieņem un
aprūpē slimnīcas Ambulatorajā nodaļā. “Esmu ambulatorā vecmāte. Mūsu slimnīcā
pie katras ambulatorās vecmātes uzskaitē ir ap 30 grūtnieču. Novēroju viņu
grūtniecību, pēc tam kopā dodamies dzemdēt,” paskaidro Sanita. Tā kā
grūtniecība nav vienas dienas pasākums, ar pirmo vizīti pie vecmātes nekas
nebeidzas.
Bērnu mazāk, māmiņas – dažādas
Sanita Zemīte stāsta, ka sievietes, kuras nāk pie viņas
stāties grūtnieču uzskaitē, ir dažādas. Ir veselas grūtnieces un ir arī tādas,
kurām ir hroniskas saslimšanas. Tad talkā nāk slimnīcas Dzemdību nodaļas
vadītāja Oksana Slobodjana, kura ir neatsverama palīdze un atbalsts šādu
sieviešu novērošanā.
Sanita Zemīte piekrīt, ka bērnu Latvijā dzimst mazāk, taču
vērojama nevienmērība – kaut kur dzimst vairāk, bet citviet mazāk. Arī Jelgavā
pagājušajā gadā bērniņu dzimis mazāk – ap 900. Savukārt iepriekšējos trīs
četros gados Jelgavā ik gadu pasaulē nākuši vairāk nekā 1000 mazuļu.
Visticamāk,
viss būs ātri un labi, ja grūtniece uz dzemdībām dosies pacilātā garastāvoklī.
Taču, ja viņa dzemdības uztvers kā grūtu darbu, domās, ka gan jau kāds kaut ko
izdarīs viņas vietā, gan jau kāds palīdzēs, viņai var nākties krietni
papūlēties. Bail mēdz būt visām sievietēm, un nav svarīgi, kuras dzemdības tās
ir. Grūtnieces, kurām būs pirmās dzemdības, baidās no nezināmā, savukārt tās,
kuras dzemdē atkārtoti, baidās tāpēc, ka jau zina, kas tas ir.
“Tāpēc pēdējā
vai pirmspēdējā apmeklējumā mēs izrunājam, kas būs, ja būs. Dažas grūtnieces gan par dzemdībām vēlas
runāt jau pirmajā apmeklējumā, interesējas par epidurālo anestēziju, bet tad es
viņām saku, ka tas ir darbiņš, kas darāms īsi pirms dzemdībām. Kad būs laiks,
tad runāsim, bet tagad – izbaudiet grūtniecību,” teic Sanita.
Visu rakstu varat izlasīt 25.
aprīļa “Zemgales Ziņās”
Foto: Eva Pričiņa
