«Ja manā jaunībā kāds iedomātos teikt, ka Jelgavā, no kuras sliedes aiziet piecos virzienos, pēc gadiem lokomotīvju depo vairs nebūs, es būtu atbildējis: «Nieki!» Taču tā ir noticis,» teic vecais dzelzceļnieks Timofejs Surikovs. Viņš atceras, ka piecdesmitajos, sešdesmitajos gados tur turētas «karstas» sešdesmit tvaika lokomotīves. Protams, agrāk vagonu sastāvi bija īsāki, kravas vieglākas, lokomotīves mazjaudīgākas, tomēr vecā vīra sirds depo aiziešanu vēsturē nepieņem, vēsta «Zemgales Ziņas» aprakstā par depo mikrorajonu.
Blakus vecajam, lielās durvis noslēgušajam Jelgavas lokomotīvju depo centīgi notīrīts sniegs un vairākās rindās stāv pēdējo piecu gadu izlaiduma vieglās automašīnas, kas liecina, ka sabraukuši samērā turīgi ļaudis. Tur atrodas Latvijas Dzelzceļa meitas uzņēmuma SIA «Ldz Cargo» Jelgavas ekspluatācijas ceha kantorēka. Tajā gan dienu, gan nakti ierodas ap pusotra simta dzelzceļnieku, pārsvarā mašīnisti un viņu palīgi, kuri pēc sagatavošanās dodas reisos uz Ventspili, Liepāju vai Radviliškiem Lietuvā.Ceha vadītājs Anatolijs Dobroserdovs stāsta, ka dzelzceļniekiem darbs ir ļoti atbildīgs, rit pēc īpaša grafika, kas paģēr strādāt gan svētkos, gan naktīs. Alga mašīnistiem sanākot šiem laikiem ļoti pieklājīga – «uz papīra» apmēram tūkstoš latu mēnesī. Palīgam – apmēram uz pusi mazāk, bet arī nav slikti. Brīvu darba vietu cehā gan nav, bet jauniešiem varētu būt vērts mācīties par dzelzceļniekiem.Runājot par dzīvi depo rajonā, vecais dzelzceļnieks T.Surikovs saka: «Agrāk dzīvoju pilsētas centrā, un, kad astoņdesmitajos gados samainīju dzīvokli uz šejieni, viens otrs teica: «Tas laikam ir drusku jucis, ka pārceļas uz tādu Sūnu ciemu!» Bet mēs ar sievu parunājām un nospriedām, ka nav prātīgi vairākām paaudzēm mitināties caurstaigājamās istabās pilsētas centrā, ja var dabūt dzīvokli ar trim atsevišķām istabām depo rajonā.»Vecais vīrs piebilst, ka divpadsmit gadu nostrādājis par kurinātāju motelī «Akva», kam deviņdesmito gadu sākumā bijusi mazliet skandaloza slava (kāds cits depo iedzīvotājs stāsta, ka reiz policija moteli aplenkusi, jo tajā priecājušies reketieri), taču nu jau laiciņu «Akvā» esot mierīgi un diemžēl trūkstot viesu.T.Surikovs «perestroikas» laikā izveidojis pirmo kooperatīvu Jelgavā. Tajā apvienojušies četrdesmit laivu novietņu īpašnieki. Tagad gan viņš vairs nelaivojot. Laivas ir daudziem depo mikrorajona iedzīvotājiem, arī Valdim Dzenim no Upes ielas.Daudz plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 13.februāra numurā.*Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .*Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .*Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija – šeit .
