Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka
garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis neatbilst
Satversmei.
ST secināja, ka likumdevējs nav
izlēmis būtiskākos ar GMI saistītos jautājums, tostarp kādām
pamatvajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta GMI
līmeņa noteikšanas metode.
Ņemot vērā ekonomiskos faktorus un
citus apsvērumus, ST nolēma, ka apstrīdētā norma atzīstama par
spēkā neesošu no 2021.gada 1.janvāra.
Iepriekš notikušajā tiesas sēdē
tika uzklausītas pieaicinātās personas, kā arī abu pušu debašu
runas.
Savā debašu runā sūdzības
iesniedzējs, tiesībsargs Juris Jansons akcentēja, ka sociāli
atbildīgas valsts pienākums ir dot iespēju tās iedzīvotājiem
dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Attiecīgi, viņa ieskatā,
sociālajai palīdzībai jābūt tādai, kas nodrošina cienīgas
dzīves minimumu – pārtiku, apģērbu, mājokli, medicīnu un
pamatizglītību.
Tiesībsargs izcēla, ka pašreizējais
GMI līmenis – 64 eiro – ļauj nopirkt tikai divas trešdaļas no
mēnesī nepieciešamā uztura. Viņš arī atzīmēja, ka pārtikas
pakas ilgtermiņā nespēj nodrošināt pilnvērtīgu uzturu. Jansons
nepiekrita Labklājības ministrijas viedoklim, ka GMI pabalsta
mērķis ir tikai nodrošināt uzturu, argumentējot, ka liela daļa
cilvēku ir spiesta šo pabalstu izmantot, lai segtu arī mājokļa
izdevumus.
Savukārt valdības pārstāve tiesai
argumentēja, ka Latvijas pabalstu sistēma sastāv no trim daļām,
nodrošinot Satversmes 109.pantā noteikto sociālo nodrošinājumu.
Viņa arī uzsvēra, ka personām, kurām nepieciešama papildu
palīdzība, tāda tiek nodrošināta. Tāpat pārstāve skaidroja,
ka mājsaimniecību mediāna ienākumus nevērtē tikai pēc
oficiālajiem datiem, bet arī pēc iedzīvotāju aptaujām, kurās
vērā tiek ņemti gan iedzīvotāju legālie, gan nelegālie
ieņēmumi, tādējādi sniedzot skaidrāku izpratni par cilvēku
faktiskajiem ienākumiem. Viņa lūdza tiesa atzīt apstrīdētās
normas par atbilstošām Satversmei.
Jau vēstīts, ka agrākā tiesas sēdē
tiesībsargs ST uzsvēra, ka pienākums nodrošināt cilvēka cienīgu
dzīves līmeni visupirms iekļauj sevī valsts pienākumu nodrošināt
sociālo palīdzību. Sociālai palīdzībai jābūt tādai, kas
nodrošina vismaz cilvēka cienīgas eksistences minimālos
priekšnoteikumus.
Attiecīgi, tiesībsarga ieskatā,
absolūtais minimums ir pārtika, apģērbs, mājoklis un medicīniskā
palīdzība, kas nepieciešami elementārai izdzīvošanas
garantēšanai jebkuram cilvēkam. Pie šī minimuma būtu
pieskaitāma arī pamatizglītības nodrošināšana. Taču ar
cilvēka cienīgas eksistences minimālajiem priekšnoteikumiem
nedrīkst saprast apstākļus, kas nepieciešami tikai “kailai
izdzīvošanai”, uzsvēra Jansons.
Savukārt Ministru kabineta pārstāve
uzsvēra, ka liela daļa no šī absolūtā minimuma tiek segta ar
citiem ekonomiskajiem instrumentiem, tostarp pabalstiem un nodokļu
atlaidēm. Viņa arī argumentēja, ka GMI nedrīkst radīt
situāciju, kad GMI un minimālās algas atšķirība ir tik neliela,
ka tā nemotivē cilvēkus meklēt darbu.
Lieta ierosināta pēc tiesībsarga
pieteikuma. Tiesībsargs uzskata, ka Ministru kabineta noteiktais GMI
līmenis neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam, nenodrošina
cilvēka cieņas aizsardzību un neizpilda no Satversmes 109.panta
izrietošo pozitīvo pienākumu valstij sniegt personai tai
nepieciešamo sociālo palīdzību.
Tiesībsargs arī norādījis, ka
valdība ilgstoši GMI līmeni nav paaugstinājusi tā, lai tas
atbilstu Satversmei. Valstij esot pienākums savu politiku vērst uz
sociālā un mantiskā stāvokļa izlīdzinājumu, nevis uz sociālo
un mantisko atšķirību nostiprināšanu un izvēršanu. GMI līmenis
šobrīd neesot pietiekams, lai nodrošinātu personu
pamatvajadzības, līdz ar to tas nevarot nodrošināt cilvēka
cienīgu dzīves līmeni.
Tiesībsarga biroja Komunikācijas un
starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa
aģentūrai LETA iepriekš stāstīja, ka tiesībsargs pieteikumā
norādījis, ka jau pērn aprīlī nosūtījis vēstuli valdībai,
kurā norādīja, ka Ministru kabineta noteikumi par GMI līmeni
noteic, ka GMI līmenis personai ir 53 eiro mēnesī, kas tiesībsarga
ieskatā neatbilst Satversmes 1. un 109.pantam. Tāpēc viņš
aicināja valdību līdz 12.jūnijam novērst konstatētos trūkumus
un noteikt GMI līmeni atbilstoši Satversmei.
Kā atbildi tiesībsargs saņēma
vēstuli no Ministru kabineta, kurā tika apvienota atbilde gan uz
tiesībsarga vēstuli saistībā ar garantētā minimālā ienākumu
līmeņa celšanu, gan uz vēstuli par trūcīguma slieksni. Vēstulē
ietverto informāciju tiesībsargs uzskata par kārtējiem
solījumiem, kas būtiski neatšķiras no citiem iepriekšējo gadu
solījumiem.
Tiesībsargs vēstulē norādīja, ka,
viņaprāt, valdības noteiktais GMI līmenis, kas nenodrošina pat
personas pamatvajadzības, nevar nodrošināt cilvēka cienīgu
dzīves līmeni. Tāpat tiesībsarga ieskatā nav pieļaujama
ilgstoša vistrūcīgāko iedzīvotāju daļas tiesību ignorēšana,
kas norāda uz cieņas trūkumu attiecībā pret šiem cilvēkiem.
Jansons skaidroja, ka saskaņā ar
Labklājības ministrijas (LM) statistiku 2017.gadā pabalstu GMI
līmeņa nodrošināšanai saņēma 25 823 personas (15 962 ģimenes),
no tām 5953 bija bērni, 3659 cilvēki ar invaliditāti un 2997
pensijas vecuma cilvēki.
Turpretī 2018.gadā GMI pabalstu saņēma
20 878 personas (13 659 ģimenes) no tām 4316 bija bērni, 3407
cilvēki ar invaliditāti un 2986 pensijas vecuma cilvēki, tāpēc
tiesībsargs secina, ka apmēram puse no GMI pabalsta saņēmējiem
iekļaujas sociāli mazaizsargāto personu lokā.
“Sociāli atbildīgas valsts pienākums
ir izveidot tādu sociālās palīdzības sistēmu, kas nodrošina
cilvēka cienīgas dzīves līmeni, tādā līmenī, kas ļauj
cilvēkam pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā – nabadzība rada
sociālo atstumtību,” uzsvēra Jansons.
Valsts pienākums nodrošināt cilvēka
cienīgu dzīves līmeni izriet arī no ANO Vispārējās
cilvēktiesību deklarācijas un ANO Starptautiskā pakta par
ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, skaidroja
tiesībsargs. “Tās nosaka, ka katram cilvēkam ir tiesības uz
tādu dzīves līmeni, tostarp uzturu, apģērbu, mājokli,
medicīnisko aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami
viņa un viņa ģimenes veselībai un labklājībai,” pauda Jansons
Tāpat tiesībsargs vēstulē sacīja,
ka līdz šim ST nav skatītas lietas par sociālo palīdzību, taču
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka arī sociālā palīdzība ietilpst
Satversmes 109. pantā ietvertajā sociālā nodrošinājuma
jēdzienā.
Siliņa pastāstīja, ka kopumā
tiesībsargs valdībai jau ir izsūtījis četrus pirmstiesas
brīdinājums un šis ir pirmais pieteikums Satversmes tiesai.
“Tuvākajā nākotnē sekos arī citi pieteikumi, par kuriem
tiesībsargs bija brīdinājis valdību,” norādīja Tiesībsarga
biroja pārstāve.
Foto: no arhīva
