Ikviens sabiedrības pārstāvis tiek aicināts iesaistīties diskusijā, kādam vajadzētu izskatīties komunistiskā terora upuru piemiņas memoriālam Jelgavā.
«Savulaik Jelgavas novada politiski represēto apvienības «Staburadze» priekšsēdētājam, nu jau aizsaulē aizgājušajam Ilmāram Uzānam radās ideja par piemiņas sienu Svētbirzē, kur būtu iegravēti komunistiskā terora upuru vārdi. Tad pēcnācējiem būtu uzskatāmi redzams komunistisko represiju milzīgais mērogs,» stāsta «Staburadzes» valdes locekle Maija Skusta.Kopā ar staburadzieti Valdi Kleinu viņa ir apzinājusi 657 Jelgavas apriņķa iedzīvotājus, kuri laika posmā no 1941.gada līdz piecdesmito gadu beigām mira izsūtījumā un padomju lēģeros.Iecerēto nolemts īstenot šogad«Memoriāla pabeigšana Svētbirzē ir goda lieta, kas ir jāpaveic šajā – valsts jubilejas gadā,» uzskata Jelgavas pilsētas mērs Andris Rāviņš.Tādēļ Jelgavas pašvaldības galvenais mākslinieks Georgs Svikulis un ainavu arhitekts Andrejs Lomakins izstrādā skiču projektus šai piemiņas vietai. Tapuši vairāki varianti, kuru apspriešana jau sākusies.Savukārt «staburadzietis» Guntars Bullis ir nobažījies, vai līdz ar piemiņas sienas izveidošanu atstatus no piemiņas akmens Svētbirzē neradīsies divas piemiņas vietas. «Ja mākslinieki man pierādīs pretējo, es, protams, piekritīšu,» tā G.Bullis.Par vienotu piemiņas ansambli«Pirms dažiem gadiem tēlniece Rasa Kalniņa – Grīnberga piedāvāja Svētbirzes centrā novietot savu mākslas darbu – Zemgales tautu meitas skulptūru, kurai ir gan svečtura, gan krusta aprises. Taču toreiz, ievērojot «Staburadzes» iebildumus, šajā vietā tika atstāts atmodas laika apdvestais piemiņas akmens. Tagad arī uzklausām sabiedrības domas, bet es tomēr aicinātu ieklausīties profesionāļu viedoklī. Kompozicionāli piemiņas sienu nevajadzētu likt pie paša akmens. Tas būtu tāpat kā Rīgā Brāļu kapos nolikt mūžīgo uguni pie Mātes Latvijas kājām,» saka G.Svikulis.Publiska idejas apspriešana notiks 8.martā pulksten 10 rajona padomes zālē.
