Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju
(LĢĀA) satrauc valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības
minimuma būtiska samazināšana, izslēdzot speciālistu
konsultācijas, speciālistu diagnostiskos izmeklējumus, ārstēšanās
dienas stacionārā un slimnīcā, un valsts līdz šim kompensētos
medikamentus.
Kā norādīja asociācijas prezidente
Sarmīte Veide, Veselības ministrija (VM) ar kavēšanos ir nodevusi
apspriešanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Veselības
aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”.
Turklāt projekts liecinot, ka VM ignorējusi Pasaules veselības
organizācijas (PVO) 2016.gada atzinumā sniegto viedokli, ka
“veselības apdrošināšanas maksājumu ieviešana nedrīkst
nevienu nostādīt sliktākā situācijā, salīdzinot ar
pašreizējo”.
Pēc Veides paustā, PVO norādījusi,
ka Latvijai būtu jāsaglabā visaptverošu iedzīvotāju veselības
aprūpi, ka nedrīkst izslēgt nemaksājošās iedzīvotāju grupas.
Turklāt starptautiski neesot gūti viennozīmīgi pierādījumi par
to, ka veselības pakalpojumu sasaiste ar nodokļu maksāšanu
palielinātu vēlmi veikt iemaksas, norāda Veide, kura uzskata, ka
īstenotā reforma vēl vairāk apdraudēs nabadzīgākos un slimākos
Latvijas iedzīvotājus, un kavēs Latvijas attīstību.
Veide atgādināja, ka jaunā sistēma
paredzēs, ka ārstēšana visiem būs tikai pie atsevišķām
saslimšanām, piemēram, psihiskās un onkoloģiskās saslimšanas,
cukura diabēts, kā arī infekcijas slimības.
Vienlaikus LĢAA vadītāja norāda, ka,
neskatoties uz to, ka ģimenes ārstu sniegtie pakalpojumi ir
iekļauti minimumā, ģimenes ārstu iespēja pilnvērtīgi palīdzēt
pacientiem būs atņemta. “Ja būs nepieciešama citu
speciālistu piesaiste diagnozes precizēšanai un ārstēšanai,
pacientam, kas nebūs viena nodokļa maksātājs, tā būs iespējama
tikai par maksu. Pacienti ar slimībām, kuras ir ārpus minimuma
groza, piemēram, reimatoloģiskās slimības, acu slimības,
vairogdziedzera slimības, nesaņemot valsts atbalstu izmeklēšanai,
operācijām un zālēm, zaudēs darbspējas, iespējams, kļūs par
invalīdiem. Ja viņiem izdosies sasniegt pensijas vecumu, novēlota
ārstēšana par valsts līdzekļiem būs daudz dārgāka un mazāk
efektīva,” norāda Veide.
Komentējot jauno VM izstrādāto
noteikumu projektu “Veselības aprūpes pakalpojumu
organizēšanas un samaksas kārtība”, Veide norādīja, ka
jaunā regulējuma apjoms ir līdzvērtīgs līdzšinējam un tikai
laiks rādīs, vai un kādā apjomā ārstniecības iestādes varēs
vienoties ar valsti par pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem.
VM sabiedriskajai apspriedei nodevusi
jauno noteikumu projektu “Veselības aprūpes pakalpojumu
organizēšanas un samaksas kārtība”, un priekšlikumi tam
iesūtāmi līdz 19.jūlijam.
Patlaban spēkā ir ilgstoši veselības
aprūpes kārtību regulējošie noteikumi “Veselības aprūpes
organizēšanas un finansēšanas kārtība”, kuri saskaņā ar
pagājušā gada nogalē pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas
likumu spēkā vairs ir tikai līdz šī gada 31.augustam. Savukārt
no 1.septembra spēkā jāstājas jaunajai kārtībai, kas patlaban
nodota sabiedriskajai apspriešanai.
Kā ziņots, VM plāno veikt virkni
dažādu būtisku izmaiņu veselības aprūpes organizēšanas
kārtībā, piemēram, iecerēts noteikt, ka nosūtījumus uz valsts
apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem varēs izrakstīt arī
ārsta palīgs.
Ka norāda ministrija, noteikumu
projektā lielākoties saglabātas tiesību normas, kas tika
noteiktas noteikumos “Veselības aprūpes organizēšanas un
finansēšanas kārtība”, tomēr jaunajos noteikumos veiktas
vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz noteiktu veselības
aprūpes pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu.
Likumprojektā, iespējams, lielākās
izmaiņas saistītas ar to, ka par daudziem jautājumiem ārstniecības
iestāde un valsts varēs vienoties, slēdzot līgumu ar Nacionālo
veselības dienestu (NVD) par valsts apmaksātu veselības aprūpes
pakalpojumu sniegšanu. VM uzskata, ka tas atvieglo normatīvā akta
uztveramību, kā arī samazina nepieciešamību veikt grozījumus
normatīvajā aktā.
Pagājušā gada beigās pieņemtais
Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz no nākamā gada
ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot
sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas
obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu,
proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas
saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.
Visiem Latvijas iedzīvotājiem
pienāksies veselības aprūpes pamata grozs, proti, kurā tiek
iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un
dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem
ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās
manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes
ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles
personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un
infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām.
Tāpat šajā grozā plāno iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu,
kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.
Savukārt pilnajā grozā, kas
pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem
darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā
aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar
speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un
slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu
speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un
medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā
palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas
Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
Personām, kuras neveic sociālās
iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības
apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā
no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā – 3% no
minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā – 5%
no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Pirmās brīvprātīgās
iemaksas iedzīvotāji varēs sākt maksāt no šī gada 1.septembra.
Foto: no arhīva
