Pieminot 1942. gada 8. janvārī izdarītās “Ģintermuižas” 443 slimnieku masu slepkavības upurus, pagājušajā sestdienā pie memoriāla Būriņu mežā pāris kilometru no Jelgavas pilsētas robežas Garajos kalnos tradicionāli pulcējās slimnīcas “Ģintermuiža” pārstāvji, kā arī nogalināto piederīgie.
Uzrunājot klātesošos, slimnīcas “Ģintermuiža” vēstures ekspozīcijas uzturētāja agrākā virsmāsa Anastasija Meijere sacīja: “Liels paldies dakteres Intas Čakstes ģimenei, Viesturam Amatam, kas ļoti daudz organizēja, darīja, lai te taptu pienācīga piemiņas vieta.” A.Meijere minēja, ka par slimnīcas “Ģintermuiža” vēsturi un jo īpaši par tās “melno dienu” 1942. gada 8. janvārī interesējas skolēni un citi vēstures pētnieki, tostarp ārzemnieki, jautā arī sportisti, kas trenējas Būriņu mežā. A.Meijere atceras, ka interese par masu slepkavības upuriem bija 90. gados, kad notika padomju laikā nacionalizēto īpašumu atdošana likumīgajiem īpašniekiem. Vairākiem ”Ģintermuižas” slimniekiem piederēja zeme un citi nekustamie īpašumi. “Galvenais, ka slimnīca pastāv un viss notiek. Dzīve vairāk vai mazāk uzlabojas,” uzsvēra A. Meijere.
Visu rakstu lasiet 13. janvāra laikrakstā “Zemgales Ziņas”
Teksts un foto: Gaitis Grūtups
