Svētdien, 11.novembrī, Jelgavas Meža (Nikolaja) kapos notika piemiņas brīdis Pirmajā pasaules karā kritušajiem britu karavīriem un aizlūgums par tām personām, organizācijām un aizsardzības spēkiem, kas gādā par mieru pasaulē.
1918.gada 11.novembrī beidzās Pirmais pasaules karš, un kopš 1921.gada šis piemiņas datums Lielbritānijā kļuvis par oficiālajiem valsts svētkiem. Iedvesmojoties no Džona Makreja dzejā apdziedātajiem magoņu laukiem kauju vietās, šī karavīru godināšanai veltītā diena, ko ik gadu atzīmē 11.novembrim tuvākajā svētdienā, nodēvēta par Sarkanās magones svētdienu.Uz tradicionālo piemiņas brīdi Meža kapos pārstāvjus no citām ārvalstu vēstniecībām, kā arī Jelgavas pilsētas un rajona vadību bija ielūdzis Liebritānijas vēstnieks Latvijā Ričards Mūns (Richard Moon). Ievadvārdus teica un ceremonijas norisi vadīja aizsardzības atašejs pulkvežleitnants Lindsejs Vilsons (Lindsay Wilson). Vienoties lūgšanā aicināja Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku Ādažu militārās bāzes kapelāns armijas kapteinis Raimonds Krasinskis. «Jau no seniem laikiem karavīri ir veidojuši valstu vēstures lappuses. Katrs no viņiem devis zvērestu ziedot dzīvību, lai aizsargātu savu ģimeni un savu valsti. Taču karavīra pienākumiem nav robežu – viņam jāiet, kur taure sauc. Daudzi atgriežas, bet daudzi paliek atdusēties svešā zemē,» sacīja kapelāns, tādējādi iezīmējot Lielbritānijas un Latvijas vēstures saistību šajā kapsētā. Skanēja taurētāja signāls «Pēdējā sardze». Klātesošie nolieca galvas klusuma brīdī. Vainagi un ziedi tika guldīti gan 36 britu atdusas vietā, gan turpat netālu pie pieminekļa 1919. gada Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.
