Pārdesmit ebreju kultūras biedrības dalībnieki un pilsētas sabiedrības pārstāvji sestdien, Ebreju tautas genocīda piemiņas dienā pulcējās uz piemiņas brīdi pie memoriāla mežā Zālītes ielas galā.
«Pēc 1939.gada tautas skaitīšanas datiem, Jelgavā dzīvoja ap diviem tūkstošiem ebreju. Holokaustā šī iedzīvotāju daļa lielākoties šajā mežā tika iznīcināta. Sākoties karam, ebreji juta draudošās briesmas, taču padomju vara viņiem nepalīdzēja evakuēties. Tādēļ daudzi palika un gāja bojā,» pasākumā uzrunājot klātesošos, sacīja pirmā Jelgavas Ebreju kultūras biedrības vadītāja Fanija Raģe.Viņa pateicās uzņēmumam «Dienvidu elektriskiem tīkli» un citiem jelgavniekiem, kuri atmodas laikā palīdzēja iekārtot šo piemiņas vietu. Savukārt pilsētas mērs Andris Rāviņš, kurš arī nolika ziedus pie pieminekļa, savā uzrunā akcentēja tautu savstarpējās sapratnes veicināšanu, lai nepieļautu vēsturisko traģēdiju atkārtošanos.«Agrāk mēs 4.jūlijā uz šo piemiņas brīdi braucām ar diviem autobusiem. Arvien mazāk paliek cilvēku, kas personīgi atceras holokausta traģēdiju. Taču tautas atmiņa ir jāsaglabā,» uzsvēra jelgavnieks Boriss Ļubins. Viņš aicinaja pieminēt arī latviešus, kuri palīdzēja ebrejiem šajā traģēdijā izdzīvot. B.Ļubins Latvijā dzīvo no 1945.gada un ir skatījies Jekelna tiesas prāvu, kas Rīgā notika 1946.gadā.Jelgavnieks Ļevs Kalačevs uz piemiņas brīdi bija atnācis kopā ar mazdēlu Ļevu, kurš memoriālu apmeklēja pirmo reizi. Patlaban Jelgavas Ebreju kultūras biedrībā ir ap četrdesmit aktīvu biedru un to vada Lidija Ribkina.
