Atzīmējot 89.gadadienu kopš Jelgavas atbrīvošanas no Bermonta karaspēka, piektdien Meža kapos pie pieminekļa brīvības cīnītājiem notika piemiņas brīdis, kurā piedalījās pilsētas un rajona pašvaldību vadītāji, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, zemessargi, jaunsargi, skolēni un citi jelgavnieki.
Jelgavas muzeja vēsturnieks Aldis Barševskis, raksturojot situāciju pēc Rīgas atbrīvošanas 1919. gada 11. novembrī, uzsvēra, ka bermontieši centās nostiprināties Jelgavā, kur cerēja nogaidīt uz sabiedroto atbalstu. Pretinieka karavīri gan bija demoralizējušies un kļuvuši par slepkavām un laupītājiem. Par viņu vandalismu liecināja arī nodedzinātā Jelgavas pils. Tas latviešos radīja lielu naidu un cīņassparu. Pēc kaujām pie Skuju skolas 17. novembrī un Vareļiem 18. novembrī jau 20. novembrī sākās Jelgavas atbrīvošana, kas prasīja vairāku desmitu karavīru dzīvības.«Šiem sešdesmit karavīriem, kuri guļ Meža kapos, bija septiņpadsmit, divdesmit un mazliet vairāk gadu,» piemiņas pasākumā sacīja A.Barševskis.Jelgavas jaunsargu vienības dalībniece Laura Čavare «Ziņām» pastāstīja, ka viņu iespaidojis brauciens pa Brīvības cīņu atceres vietām, kurā jaunsargi ar sponsoru sarūpētu autobusu bija devušies pirms mītiņa Meža kapos.Savukārt jelgavnieki Vitolds Labsvārds ar kundzi Aiju sacīja, ka cenšas piedalīties šajā jelgavniekiem tik svarīgajā piemiņas brīdī, lai arī veselība nav tik stipra kā varētu vēlēties.
