Pieminot komunistiskajās represijās bojāgājušos, sestdien Svētbirzē pulksten 11 atklās memoriālu «Ciešanu ceļš». To veido granīta plāksnes, kas atgādina dzelzceļa sliežu gulšņus un kurās iegravēti to 688 zināmo komunistiskā genocīda upuru vārdi, kuri dzīvojuši Jelgavas apriņķī.
«Jau pirms divdesmit gadiem, kad tika veidota Svētbirze, staburadzieši runāja, ka ir vajadzīgs īpašs monuments tiem novadniekiem, kuri gāja bojā izsūtījumā, cietumos un lēģeros. Jāpiebilst, ka daudziem no šiem cilvēkiem kapavieta nav zināma. Beidzot iecerētais ir piepildījies. Šķiet, ka visus apmierina arī forma, kādā memoriāls īstenots. Par to paldies māksliniekam Georgam Svikulim un arhitektam Andrejam Lomakinam. Paldies arī staburadziešiem Maijai Skustai un Valdim Kleinam, kas daudz darījuši, lai noskaidrotu personu vārdus, kas tagad ir iecirsti akmenī. Aicinām gan jaunus, gan vecus būt klāt šajā brīdī,» teic Jelgavas novada politiski represēto apvienības vadītājs Pēteris Āns.Te jāpiebilst, ka piemineklī iecirstie personu vārdi attiecas ne tikai uz Jelgavas pilsētu un rajonu, bet arī Dobeles un daļēji arī Tukuma un Saldus pusi – visām tām vietām, kas savulaik ietilpa Jelgavas apriņķa administratīvajās robežās. Par sarīkojuma māksliniecisko pusi rūpēsies pašvaldības aģentūra «Kultūra».Pēc monumenta atklāšanas turpat Svētbirzē tradicionāli tiks iedegts ugunskurs, pieminot 1989.gada 23.augusta «Baltijas ceļu», kas bija pati grandiozākā akcija Baltijas tautu nacionālās atbrīvošanās kustībā. Akcijā piedalījās ap pusotra miljona cilvēku, kuri izveidoja dzīvu ķēdi no Tallinas līdz Viļņai.
