Aizvadītajās divās nedēļās ziņots par šosezon pirmajiem trim nāves
gadījumiem saistībā ar gripas infekciju, liecina Slimību profilakses un
kontroles centra (SPKC) publiskotais gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju
monitoringa jaunākais pārskats.
Visiem mirušajiem pacientiem bija blakus saslimšanas –
sirds, asinsvadu slimības un citas hroniskas saslimšanas. Neviens no viņiem
nebija vakcinēts pret gripu šajā sezonā.
Divi no mirušajiem bija vecumā virs 50 gadiem, bet
viens – virs 85 gadiem.
Iepriekšējā 2018.-2019.gada gripas sezonā tika
reģistrēti 86 nāves gadījumi.
SPKC dati liecina, ka aizvadītajā nedēļā gripas
gadījumi reģistrēti visās administratīvajās teritorijās, kuras iekļautas gripas
monitoringā. Kopā ambulatorajās iestādēs reģistrēti 111 klīniski apstiprināti
gripas gadījumi. Tomēr novērojams kritums gripas intensitātē par aptuveni divām
trešdaļām salīdzinājumā ar nedēļu, kura sākās ar 16.decembri. Intensitātes
samazināšanās ir daļēji skaidrojama ar īsu darba nedēļu un brīvlaiku skolās,
norādīts SPKC pārskatā.
Iepriekšējā nedēļā slimnīcās nokļuvušo ar gripas
infekciju saistīto gadījumu skaits ir samazinājies par 31 pacientu, proti, līdz
114 stacionētiem pacientiem – starp tiem arī desmit pacienti ar gripas
izraisītu pneimoniju.
Kopš aizvadītās nedēļas gripas intensitāte
samazinājusies visās teritorijās, lai gan augstākā intensitāte reģistrēta
Jelgavā, kur konstatēti 215,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Savukārt Rīgā
reģistrēti 151,7 un Jūrmalā – 103,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Daugavpilī, Gulbenē, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī intensitāte bija
mazāka nekā 100 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, tas ir, zem epidēmijas
robežas.
Līdzīgi kā iepriekš, arī aizvadītajā nedēļā visbiežāk
gripa un akūtu augšējo elpceļu infekcijas novērotas bērniem līdz 14 gadu
vecumam.
Arī akūtu augšējo elpceļu infekcijas gadījumos
ievērojami kritusies saslimstība. Iepriekšējā nedēļā reģistrēti vidēji 525,4
gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, kas ir teju uz pusi mazāk nekā nedēļā no
16.decembra līdz 22.decembrim.
Kā norāda SPKC, vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki
un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru
hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar
hroniskām infekcijām un cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši
bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.
Tāpēc SPKC atgādina, ka vislabākā aizsardzība pret
gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir ikgadējā vakcinācija. Ņemot vērā,
ka imunitāte izveidojas 14 dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība
parasti ilgst vairākus mēnešus – līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu
nav par vēlu arī epidēmijas laikā, uzsver SPKC speciālisti, piebilstot, ka arī
veselības aprūpes darbiniekiem ieteicams būt vakcinētiem, lai aizsargātu savus
pacientus un sevi.
Foto: no arhīva
