Kaut arī iepriekš viens no Helmaņa ielas 3.nama dzīvokļu īpašniekiem un nu jau arī Jelgavas vicemērs Vilis Ļevčenoks «Ziņām» prognozēja, ka jūlija sākumā varētu sākt šā nama energoefektivitātes pasākumus, pagaidām ēkas siltināšana iekavējusies. Īstu pārliecību par mājas iedzīvotāju gatavību ieslīgt 15 gadu ilgās parādsaistībās ēkas apsaimniekotāja SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) neguva arī otrdienas vakarā notikušajā mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.
Jau ziņots, ka Helmaņa ielas 3.māja ir otrais nams Jelgavā, kur energoefektivitātes pasākumus plānots veikt Vācijas – Latvijas projekta «Jelgavas pilsētas siltumapgādes sistēmas modernizēšana» gaitā. Vācija apņēmusies segt 40 procentus siltināšanas izdevumu. Zīmīgi, ka šajā ēkā dzīvo ne tikai V.Ļevčenoks, bet arī vairākas citas pilsētā zināmas amatpersonas, piemēram, LLU rektors Juris Skujāns, LLU pasniedzēja un pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vizma Valaine un citi. Iespējams, tieši tas ir iemesls, kādēļ dzīvokļu īpašnieku kopsapulce tika sasaukta LLU Veterinārmedicīnas fakultātes telpās.«Gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka šo projektu iesākuši esam, tādēļ grēks būtu tagad apstāties,» sapulces sākumā sacīja NĪP tehniskais direktors Uldis Lazdiņš. Viņš atklāja, ka galvenais iemesls pēkšņajai iedzīvotāju nevienprātībai par nama siltināšanu ir augstās energoefektivitātes pasākumu ieviešanas izmaksas. U.Lazdiņš sacīja, ka ar konkursa uzvarētāju firmu «Rimts», kas siltināja arī šā projekta pirmo namu 4.līnijā 1, panākta vienošanās par izmaksu samazinājumu. Ja sākotnēji NĪP tās bija plānojusi ap 285 tūkstošu latu apmērā, pašlaik izmaksas izdevies nokaulēt līdz 216 000 latu. Tādējādi, atņemot Vācijas dāvinājumu, iedzīvotājiem būtu jāsedz ap 130 000 latu izdevumi, jo mājas vecākais Dins Ušvils apliecināja, ka izmaksas iespējams samazināt vēl par aptuveni septiņiem procentiem.U.Lazdiņš aicināja dzīvokļu īpašniekus nobalsot par to, vai viņi aizvien ir gatavi šā projekta ieviešanai. «Siltums lētāks nepaliks un māja nestāvēs mūžīgi,» dzīvokļu īpašniekus balsojumam gatavoja U.Lazdiņš, gan nepiebilstot, ka apkures nodrošinātāja firma SIA «Fortum Jelgava» no rudens solījusi siltuma tarifu samazināt pat par trešo daļu. «Ja to nesāksim līdz septembrim, gar degunu aizies Vācijas 90 000 latu dāvinājums, turklāt drīz sāksies apkures sezona,» NĪP tehniskais direktors mudināja iedzīvotājus lēmumu pieņemt nekavējoties, jo renovācijai nepieciešami apmēram trīs mēneši.U.Lazdiņš arī atturīgi vērtēja valsts programmas, kurās tiek atbalstīta māju siltināšana. Viņš uzsvēra, ka daļa no tām nemaz vēl nav akceptēta, savukārt spēkā esošajās finansējums paredzēts tikai siltināšanai, nevis, piemēram, kāpņutelpu remontiem un lodžiju pārbūvei, kā tas plānots Helmaņa ielā 3. «Ja siltina tikai gala sienas, tāda muļļāšanās vien sanāk,» NĪP vadības pārstāvis solīja, ka Helmaņa ielas namā ieguvumi gan būs jūtami uzreiz.Sapulces dalībnieki balsojumā nebija vienprātīgi. Tikai 12 no atnākušajiem 18 dzīvokļu īpašniekiem balsoja, ka energoefektivitātes pasākumi jāsāk nekavējoties. Mājā kopumā ir 24 dzīvokļi, tādēļ balsojumā netika panākts vairākums jeb 50 procenti plus viena dzīvokļa īpašnieka atbalsts. To U.Lazdiņš solīja dabūt tuvākās dienas laikā rakstiski no kāda dzīvokļa īpašnieka, kas piekrīt renovācijas sākšanai. Piebilstams, ka sešu dzīvokļu īpašnieki šajā balsojumā atturējās.«Veicot pilnu renovāciju, atdeve jūtama uzreiz,» uzsvēra NĪP tehniskais direktors, garantējot vismaz 50 procentu apkures izmaksu ietaupījumu nākamajā sezonā. Pieredze ar 4.līnijas 1.māju liecinot, ka ietaupījumi ir vērā ņemami, jo šajā namā apkures izmaksas pēc siltināšanas sarukušas pat par vairāk nekā 55 procentiem. Arī Helmaņa ielas mājas vecākais D.Ušvils mudināja iedzīvotājus balsot par siltināšanu, galvojot, ka kredīta maksājums un izmaksas par apkuri nepārsniegs summu, kāda pērn bija jāatdod par siltumu. Viņš arī piebilda, ka ar šo projektu strādā jau divus gadus, tādēļ, ja to neīstenos, viņam vairs nebūšot gribas un spēka darīt ko citu mājas siltināšanas labā.Nākamā šā nama dzīvokļu saimnieku kopsapulce paredzēta nākamajā pirmdienā. Līdz tam NĪP solījusi aprēķināt konkrētas izmaksas, kas sagaida katru dzīvokļu īpašnieku, ja NĪP kā nama pārstāve ņems kredītu siltināšanai. Sapulcē otrdien tika spriests, ka siltināšanas izmaksas uz katra dzīvokļa kvadrātmetru, atņemot Vācijas dāvinājumu, veidos ap 87 latiem. Ja izmaksas segtu uzreiz, katram dzīvoklim tās būtu ap 4300 latiem. Taču, ja kredītu ņems uz 15 gadiem, summa atmaksas termiņas beigās būs jau dubultojusies. Pēc NĪP pārstāvja sacītā, pašlaik izdevīgākos kredīta nosacījumus piedāvājušas divas bankas – «Nordea» un «DnB Nord». Plānots, ka izmaksu slogu un kredītu no bankas uz trim gadiem ņems NĪP, bet iedzīvotāji apsaimniekotājam varēs maksāt 15 gadus. Pašlaik izdevīgākā no kredīta likmēm esot 6,24 procenti gadā.Neviennozīmīgu sapulces dalībnieku vērtējumu saņēma Jelgavas domes deputāta Sergeja Ņevoļska klātbūtne un uzstāšanās. Amatpersonu uz sapulci bija aicinājuši ierasties divu dzīvokļu īpašnieki, lai viņš kā nekustamo īpašumu apsaimniekošanas eksperts palīdzētu iedzīvotājiem pieņemt izdevīgāko lēmumu. S.Ņevoļskis nosodīja NĪP vadības darbu, sakot, ka NĪP sākotnēji noteikusi teju 300 000 latu renovācijas izmaksas, kas, tikai iejaucoties mājas vecākajam, būtiski samazinātas: «Kāpēc par siltināšanas izmaksu samazināšanu cīnījās mājas vecākais, nevis NĪP, kam jāpārstāv iedzīvotāji?». S.Ņevoļskis gan atzina, ka par 87 latiem (uz kvadrātmetru) veikt tik apjomīgus siltināšanas darbus ir izdevīgi, ņemot vērā, ka Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra rekomendējusi – siltināšanu rentējas veikt tad, ja izmaksas ir ap 100 eiro uz kvadrātmetru. Deputāts arī aicināja iedzīvotājus apsvērt, cik izdevīgs ir firmas piedāvājums veikt viņu namā energoefektivitātes pasākumus. Ja uz dzīvokļa kvadrātmetru tās ir būtiski augstākas par 70 latiem, izdevīgums zūd un, domājot ilgtermiņā, labāk esot maksāt par apkuri pašreizējās cenas, jo tāds kredīta slogs neatmaksāšoties. Dzīvokļu saimnieki gan tūdaļ aicināja S.Ņevoļski ieteikt labāku pretendentu, kas apņemtos renovēt lētāk, taču to domes pārstāvis nevarēja izdarīt.
