HIV gadījumu skaita ziņā relatīvi pret populāciju
Latvija aizvien ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā (ES), aģentūrai LETA
pavēstīja biedrības “AGIHAS” valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks.
Patlaban Latvijā ir vairāk nekā 18 HIV gadījumi uz 100
000 iedzīvotāju, kamēr citviet Eiropā HIV saslimstība mērāma aptuveni piecos
gadījumos uz 100 000. Šo gadu laikā Latvijā kopumā ir miruši vairāk nekā 2000
cilvēki ar HIV/AIDS, informēja Veiķenieks.
Katru gadu maija trešajā svētdienā tiek atzīmēta no HIV/AIDS
mirušo piemiņas diena, kad ar svecīšu iedegšanu un klusuma brīdi tiek pieminēti
visi no šīs slimības mirušie. Šo dienu jau kopš 1983.gada atzīmē 1200
sabiedriskās organizācijas 115 valstīs. Latvijā to kopš 2003.gada iedzīvinājusi
biedrība “AGIHAS”.
Šogad biedrības vadītājs mudina sabiedrību vilkt
paralēles starp HIV un Covid-19, norādot, ka šī atceres diena ir ieguvusi
pavisam citu kontekstu un jēgu. Proti, Covid-19 pandēmijas apstākļos HIV
pandēmijas, kuru Pasaules Veselības organizācija izsludināja 2006.gadā,
pieredzei ir radies pavisam cits svars un nozīmība, ko svarīgi apzināties gan
katram individuāli, gan sabiedrībai kopumā, pauž Veiķenieks.
Katra jauna un nezināma infekcija, piemēram, HIV pirms
vairāk nekā 30 gadiem un Covid-19 šobrīd, rada bailes, kas savukārt uzliek
stigmatizācijas zīmogu kā pašai slimībai, tā cilvēkiem, kas no tās cietuši,
skaidro biedrības vadītājs.
Stigmatizācija kalpo par diskriminācijas pamatu
sabiedrībā, klāsta Veiķenieks, norādot, ka tādējādi sabiedrībā rodas tā saucamais
“mēs un viņi” domāšanas veids – “mēs” ir tā sabiedrības
daļa, kuri nav apdraudēti, un “viņi” ir riska grupa, piemēram,
sava vecuma vai uzvedības dēļ. Rezultātā “viņi” tiek atstumti,
nepieņemti un marginalizēti, norāda Veiķenieks.
Pēc viņa teiktā, vienlaikus šī stigmatizācija kļūst
par auglīgu augsni dažādiem aizspriedumiem un mītiem, kas kavē infekcijas
izplatības ierobežošanu un adekvātu rīcību apdraudējuma mazināšanā.
Vaicāts, kā vērtējama valdības rīcība attiecībā pret
HIV/AIDS pacientiem Covid-19 izplatības laikā, Veiķenieks atbildēja, ka kopumā
tā vērtēja pozitīvi, uzsverot attālināto medicīnas pakalpojumu noderīgumu.
“Latvija ir attīstījusi attālināto medicīnu, kas veiksmīgi strādā, lai gan
ar tiem pacientiem, kuri ir prognozējami un līdzestīgi,” sacīja biedrības
vadītājs, piebilstot, ka “tā sistēma, kas ir izveidota ar konsultācijām un
zāļu izrakstīšanu, ir veiksmīga”.
Tomēr, palēnām mazinoties kopējai Covid-19 ietekmei,
varētu būt sagaidāms krass kāpums pirmreizējo HIV gadījumu skaitā,
prognozē Veiķenieks. To viņš skaidro ar faktu, ka Covid-19 laikā ir
samazinājusies iespēja veikt pirmreizējos HIV testus – to veikšanas vietas
Covid-19 izplatības laikā atsevišķos gadījumos turpina strādāt ierobežotā
apmērā, kamēr pastāv arī vietas, kuras individuālās aizsardzības līdzekļu
trūkuma dēļ bijušas spiestas pavisam aizvērties.
Jau ziņots, ka pēc Slimību profilakses un kontroles
centra informācijas par 2018.gadu, kas ir jaunākie pieejamie statistikas dati,
kopējais HIV reģistrēto gadījumu skaits Latvijā ir 7669. 2018.gada laikā
Latvijā tika konstatēti 326 jauni HIV gadījumi.
13.maijā Rīgā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, pie
iebraukšanas Vecrīgā gar Pulvertorni, tika atklāta no HIV/AIDS mirušajiem
veltīta sarkanu ziedu piemiņas dobe.
Foto: pixabay.com
