Tradicionāli 4. jūlijā Holokausta upuru piemiņas dienā pie piemiņas akmeņiem Zālītes ielas galā pulcējās Jelgavas Ebreju kultūras biedrības dalībnieki un pavisam nedaudzi citi sabiedrības pārstāvji.
Holokausta
sākumu vācu okupētajā Latvijā iezīmē Rīgas Lielās sinagogas
nodedzināšana 1941.gada 4.jūlijā. Tajā Latvijā tika nogalināti
90 tūkstoši ebreju (tostarp 70 tūkstoši Latvijas ebreju). Ar
pateicību piemiņas brīža dalībnieki atcerējās Jelgavas Ebreju
kultūras biedrības pirmo vadītāju ārsti Faniju Raģi, kas
veltīja daudz radošuma un spēka, lai Zālītes ielas galā, kur
tika nogalināti ap divi tūkstoši Jelgavas ebreju, izveidotu
piemiņas vietu. «Mums vajadzētu atcerēties gan Faniju Raģi, gan
uzņēmēju Igoru Moveli, kurš bija viens no galvenajiem sponsoriem
pieminekļu izveidē,» akcentēja Olga Čaikina, kas savulaik
biedrībā bija Fanijas Raģes vietniece.
Lietainais laiks nekavēja uz piemiņas pasākumu no darba ar velosipēdu atsteigties jelgavniekam Andrim Rudēvicam. Viņš pastāstīja, ka ir ebreju čigāns. Holokausta laikā viņa māti Silviju Rudēvicu no nāves glābjot, vecmāmiņa Hanna lūdza paņemt kādai Grobiņas čigānu ģimenei. «Māte ilgi nezināja, ka saviem čigānu vecākiem ir audžu bērns, līdz labi cilvēki to pateica. Manu vecmāmiņu nošāva Salaspilī,» stāsta A.Rudēvics. Sarīkojuma noslēgumā uzstājās arī 1935.gadā Baltkrievijā dzimušais Leonīds Rapoports. «Es atceros savus vecvecākus, kas bija ļoti jauki cilvēki. Kāpēc viņus bija jānogalina? Lai nolādēti tie slepkavas,» emocionāli sacīja L.Rapoports, kuram pašam kopā ar vecākiem izdevās izglābties, jo kara laikā viņi evakuējās uz Austrumiem.
Foto:
Raitis Puriņš
