Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)
iecere pāriet no desmit uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem,
tostarp likvidējot Zemgales atkritumu apsaimniekošanas poligonu
“Brakšķi”, kas pašlaik ir otrs lielākais valstī, negatīvi ietekmēs
gan reģiona ekonomisko, gan ekoloģisko situāciju, šādu viedokli pauda poligona operatora SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes
loceklis Alvis Grīnfelds.
Informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu
apsaimniekošanas reģionu attīstību Latvijā pēc 2020.gada” tiek piedāvāts
Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģionu un poligonu “Brakšķi” apvienot
ar Pierīgas reģionu un izveidot Viduslatvijas reģionu ar vienu poligonu
“Getliņi”.
“Jelgavas komunālie pakalpojumi” kā poligona
“Brakšķi” operators šādu ieceri neatbalsta, jo savāktais un poligonā
“Brakšķi” ievestais un apstrādātais atkritumu apjoms faktiski esot
otrais lielākais valstī pēc poligona “Getliņi”, pauda Grīnfelds.
Turklāt poligona “Brakšķi” krātuves atlikušais ekspluatācijas laiks
esot 14,1 gadi, turpretī poligona “Getliņi” atlikušais ekspluatācijas
apjoms esot tikai trīs gadi.
Uzņēmums prognozē, ka atkritumu apjoms, saglabājot
Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģionu, kurā ietverta Jelgava, Dobeles,
Jelgavas un Bauskas novadi, no 2025.gadā sasniegs 50 000 tonnu. Turklāt
Zemgales reģionā ir otrs lielākais atkritumu apjoma pieaugums valstī.
“Ņemot vērā, ka poligonā “Brakšķi” gada
laikā iebrauc vairāk nekā 3000 specializēto smago kravas atkritumvedēju
automašīnu, tā slēgšanas gadījumā tās ik gadu būs spiestas doties uz Getliņu
poligonu, šķērsojot un piesārņojot Rīgu turp un atpakaļ, un, ņemot vērā
prognozēto atkritumu apjoma pieaugumu, šis skaits tikai pieaugs,” uzskata
Grīnfelds.
Viņš prognozē, ka pēc poligona “Brakšķi”
slēgšanas Jelgavas atkritumu radītāju izmaksas saistībā ar atkritumu nogādāšanu
Getliņu poligonā pieaugs par apmēram 26%, jo nepieciešama papildu tehnika,
degviela, darbaspēks, darba laika patēriņš, bet Jelgavas un Dobeles novada
iedzīvotājiem atkritumu apsaimniekošanas maksas pieaugums būs vēl lielāks, ko
nosaka attālums līdz Getliņiem.
Tāpat līdz poligona slēgšanai 2024.gadā poligonā
“Brakšķi” faktiski nebūs iespējams veikt investīcijas jau esošo
pamatlīdzekļu uzturēšanai, jo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija,
apstiprinot poligona tarifu, kā stacionāro ražošanas iekārtu amortizācijas
periodu nosaka ne mazāk kā 15 gadi, un atlikušajā poligona darbības trīs gadu
periodā ieguldījuma amortizācija nebūs iespējama. Tādējādi atkritumu šķirošanas
kvalitāte cietīs, jo komersants apzināti nevairos potenciālos zaudējumus,
veicot iekārtu kapitālo remontu vai nomaiņu.
“Gan no ekonomiskā viedokļa, gan iedzīvotāju
viedokļa, gan vides aizsardzības viedokļa, gan arī reģionālās attīstības
viedokļa poligona slēgšana ir nepamatota un netālredzīga. Par komisku un
absurdu ir uzskatāma arī situācija, ka faktiski tiek apvienoti lielākie atkritumu
apsaimniekošanas reģioni, un likvidēts otrs lielākais poligons, pievienojot to
vislielākajam poligonam,” komentēja komunālā uzņēmuma vadītājs.
Viņš arī uzsvēra, ka “Jelgavas komunālie
pakalpojumi” kā “Brakšķu” operators ir veicis nozīmīgas investīcijas
poligona attīstībā, un šo pamatlīdzekļu neamortizētā vērtība 2024.gadā vēl būs
apmēram 1 087 083 eiro, kas faktiski būs norakstāmi zaudējumos, jo
komunikācijas, lietotās stacionārās iekārtas un angārus nebūs iespējams
realizēt.
“Tiek likvidēts Zemgales atkritumu
apsaimniekošanas reģions, kas potenciāli 2025.gadā apsaimniekotu lielāku
atkritumu apjomu gan par Ziemeļkurzemes reģionu, gan Dienvidkurzemes reģionu, –
tātad tiek likvidēts lielāks un atkritumu ziņā pieaugošs reģions, bet saglabāti
mazāki ar mazāku potenciālo atkritumu pieaugumu,” pārliecināts Grīnfelds.
Viņš apgalvoja, ka “Jelgavas komunālajiem
pakalpojumiem” ir otrs labākais kredītsaistību atlikums salīdzinājumā ar
citiem poligoniem, kuru darbību paredzēts turpināt, kas norāda uz iespējamu attīstības
potenciālu un stabilitāti.
Ņemot vērā iebildumus pret ziņojumā minētajiem
apgalvojumiem, “Jelgavas komunālie pakalpojumi” ir vērsies ar vēstuli
pie Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas lielo pilsētu asociācijas ar
lūgumu veikt Zemgales reģiona pašvaldību aptauju par to attieksmi pret Zemgales
reģionālā poligona “Brakšķi” slēgšanu, iespējamās atkritumu
apsaimniekošanas maksas pieaugumu un šādas plānotās rīcības ietekmi uz visa
reģiona attīstību.
“Firmas.lv” dati liecina, ka “Jelgavas
komunālo pakalpojumu” apgrozījums pērn bijis 3,698 miljoni eiro, uzņēmums
cietis 22 718 eiro zaudējumus. Atkritumu apsaimniekotāja īpašnieki ir Jelgavas
dome un SIA “Kulk”.
VARAM rosina uz pusi samazināt
atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaitu, teikts valsts sekretāru sanāksmē
izsludinātajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu
apsaimniekošanas reģionu attīstību Latvijā pēc 2020.gada”.
Kā informēja VARAM, ziņojums paredz
sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformu, pārskatot sadzīves
atkritumu reģionu robežas un poligonu funkcijas, pārejot no desmit sadzīves
atkritumu apsaimniekošanas reģioniem uz pieciem, lai efektīvāk izmantotu
resursus un sasniegtu jaunos atkritumu apsaimniekošanas mērķus.
Atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanai
paredzēts veidot piecus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, kur pašvaldības
apvienotas pēc teritoriālā principa, ņemot vērā prognozējamās atkritumu plūsmas
un infrastruktūru.
Plānots, ka atkritumu apglabāšanas un bioloģisko
atkritumu pārstrādes funkcija turpmāk tiks nodrošināta vienā no atkritumu
poligoniem katrā reģionā, bet pārējie sadzīves atkritumu poligoni tiks
restrukturizēti par atkritumu apsaimniekošanas centriem, specializējot
funkcijas.
Īstenojot šo reformu, VARAM ieskatā, tiktu saglabātas
nepieciešamās atkritumu apsaimniekošanas funkcijas noteiktā reģionā, piemēram,
atkritumu sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, vienlaicīgi apturot tādas
infrastruktūras ekspluatāciju, kuras uzturēšana nav ekonomiski pamatota.
Pašlaik Latvijas teritorija ir sadalīta desmit
atkritumu apsaimniekošanas reģionos, katrā reģionā darbojas viens sadzīves
atkritumu apglabāšanas poligons.
Pašreizējā situācijā ar daudziem salīdzinoši nelieliem
atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, no kuriem daļa nevar nodrošināt
infrastruktūras uzturēšanu, attīstību un atbilstošas kvalitātes pakalpojumu
sniegšanu atkritumu radītājiem, izvirzītos mērķus nebūs iespējams sasniegt,
norāda VARAM.
Turklāt turpinās palielināties dalīti vākto atkritumu
apjomi, kas nosaka nepieciešamību attīstīt infrastruktūru dalīti savākto
atkritumu pārstrādei un derīgo materiālu sagatavošanai un pārstrādei.
Paplašinot pašvaldību iespējas sadarboties atkritumu
apsaimniekošanas jomā un radot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus,
tiks radīta pārvaldības struktūra efektīvākai resursu piesaistei, kā arī
ilgtermiņā tiks nodrošināta atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpilde, uzskata
VARAM.
Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu atkritumu
apsaimniekošanas reģionos ietilpstošajām pašvaldībām līdz 2022.gada
30.decembrim jāizstrādā un jāapstiprina atkritumu apsaimniekošanas reģionālie
plāni laikposmam līdz 2027.gada 30.decembrim.
Foto: no arhīva
