SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Alvils Grīnfelds skaidro izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas tarifos un uzņēmuma sniegto pakalpojumu cenu kāpumu. Viņš vērš uzmanību, ka Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nākotne ir iezīmēta ar Eiropas Savienības prasībām un, lai tās izpildītu, arvien augs dalītās atkritumu vākšanas nozīme ikviena iedzīvotāja dzīvē – no pasīva vērotāja jākļūst par aktīvu līdzdalībnieku.
Jau pašreiz ir noteikts, ka dalīti jāvāc papīrs, stikls, plastmasa un metāls, lai sasniegtu sadzīves atkritumu pārstrādes mērķi – 44 procentus. Turklāt 2025. gadā būs jāpārstrādā jau 55 procenti, bet 2035. gadā – 65 procenti no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma. Jau ar 2021. gadu Latvijā jāuzsāk bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā savākšana, bet no 2025. gada paredzēts uzsākt tekstilmateriālu dalīto savākšanu.
Kā
ir pašreiz?
Uzņēmuma vadītājs demonstrē atkritumu apsaimniekošanas shēmu, kurā ietilpst nešķiroti sadzīves atkritumi, dalīti savāktie atkritumi un būvniecības atkritumi. Nešķirotie sadzīves atkritumi nonāk atkritumu šķirošanas stacijā “Brakšķi”, kur tiek atšķiroti bioloģiski noārdāmie atkritumi (BNA), kas tālāk tiek nogādāti uz bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtu, NAIK jeb no atkritumiem iegūstamais kurināmais, kas tiek nogādāts dedzināšanai SIA “Cemex” Brocēnos (patlaban tiek spriests, ka daļu šo atkritumu dedzināšanu varētu pārņemt “Fortum Jelgava”). Tāpat tiek atšķirotas arī otrreizējās izejvielas (koks, metāls, cietā plastmasa u.c.) un apglabājamie atkritumi.
SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” dalīti savākto atkritumu
rādītāji par 2018. gadu un šā gada astoņām nedēļām ir šādi: dalīti savāktā
stikla apsaimniekošana – noslēgti 2783 līgumi; 2018. gadā savāktas 241,20
tonnas, 2019. gadā – 37,04 tonnas; dalīti savāktā vieglā iepakojuma (dzeltenie
konteineri) apsaimniekošana – noslēgti 1774 līgumi; savāktas 27,46 tonnas (no
2018. gada septembra), 2019. gadā – 25,46 tonnas.
Kas
būs jādara?
Lai gan Jelgavā pastāvošā atkritumu apsaimniekošanas sistēma
šobrīd izvirzīto prasību izpildi nodrošina, tomēr, lai sasniegtu nākotnē
noteikto mērķu izpildi, kopīgi būs daudz jādara. Eiropas Komisijas agrīnā
brīdinājuma 2018. gada ziņojuma galvenie konstatējumi ir, ka, ņemot vērā
“Eurostat” datus par Latviju 2016. gadā, mūsu valstī tiek pārstrādāti tikai 28
procenti (Jelgavā 2018. gadā – 47 procenti) sadzīves atkritumu (ieskaitot
bioloģisko atkritumus), bet poligonos apglabāti 72 procenti (Jelgavā 2018. gadā
– 44 procenti) sadzīves atkritumu. Tas liecina, ka pastāv risks, ka Latvija varētu
nesasniegt 2020. gadam izvirzīto mērķrādītāju izpildi attiecībā uz sadzīves
atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi, kam sekotu soda
sankcijas.
Ir vēl viens maģiskais cipars, ko paredz ES direktīvas, – 2035. gadā poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10 procentus sadzīves atkritumu! Lai šīs un citas prasības izpildītu, atkritumu apsaimniekošana krietni sadārdzināsies.
Visu rakstu varat izlasīt 28. februāra “Zemgales Ziņās”
Foto: Eva Pričiņa
