SIA
“Ceļu būves sabiedrībai “Igate”” (“Igate”) ir
aizdomas, ka patlaban Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktajā izmeklēšanā ir
ieinteresētas kādas personas, kuras vēlas kavēt valsts robežjoslas izbūvi un
kopumā traucēt uzņēmuma darbu, otrdien preses konferencē sacīja
“Igates” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns un viņa advokāts Āris
Bočs.
“IDB vadās no kādiem iegūtiem materiāliem un pieņēmumiem.
Mūsuprāt, tie ir balstīti uz vienpusēji iesniegtiem materiāliem un neatspoguļo
objektīvo realitāti. No uzņēmuma puses ir pamatotas aizdomas, ka tajā ir kāds
ieinteresēts, lai robežai nepieciešamās infrastruktūras izbūve nenotiktu tik
ātri, vai tādā kvalitātē, kāda nepieciešama,” sacīja Bočs.
Peilāns norādīja, ka robežas izbūves laikā ir jūtami samazinājies
robežas pārkāpēju skaits. “Varbūt, ka kādam ir interese, lai robežsardze
nevarētu kvalitatīvi veikt savus pienākumus,” sacīja “Igates”
vadītājs.
Peilāns arī norādīja, ka viņam ir aizdomas par ieinteresētību
Ķekavas apvedceļa publiskās-privātās partnerības projektā. Peilāns norādīja, ka
“Igate” kopā ar Spānijas partneri ir viens no pretendentiem šajā
iepirkumā.
Tomēr ne Peilāns, ne Bočs neatklāja, par kādām personām ir runa un
kāda varētu būt viņu ieinteresētība. “Igates” pārstāvis Jānis
Stundiņš preses konferencē pieļāva, ka “šī jezga izdevīga kādam, kas
nodarbojas ar nelegālo imigrantu kontrabandu”.
Peilāns sacīja, ka “IDB dara savu darbu, vāc materiālus, taču
patlaban ir tikai publiski izteikti pieņēmumi, bet tie vēl jāpierāda ar
faktiem. “Igate” šajā izmeklēšanā sadarbojas ar IDB, tāpēc mums nav
skaidrs, kāpēc IDB publisko šāda veida aktivitātes”.
“Tikmēr sabiedrībā, uzdodot jautājumus, pieņēmumi jau tiek
pasniegti kā “noziegums”, ar to aizdomās turamos padarot par
“noziedzniekiem”, kas ir nepieļaujama nevainīguma prezumpcijas
pārkāpšana – ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta
saskaņā ar likumu. Vērtējot faktus, ne tikai neatzīstam nosauktās aizdomas, bet
uzskatām, ka pat aizdomu rašanās kā tāda ir dīvaina, ņemot vērā faktus,”
sacīja Peilāns.
Tāpat Peilāns preses konferencē noraidīja izskanējušos pārmetumus
par Latvijas-Baltkrievijas robežjoslas projekta sadārdzinājumu, uzsverot, ka
runa ir par diviem dažādiem iepirkumiem. Peilāns norādīja, ka iepirkums par
Latvijas-Krievijas robežjoslas iekārtošanu tika noslēgts 2015.gadā un
“Igates” piedāvājums tika sagatavots pēc 2014.gada cenām. Savukārt
Latvijas-Baltkrievijas robežjoslas iepirkums noslēdzās 2018.gadā un tajā
piedāvājums gatavots pēc 2018.gada cenās.
“Divos iepirkumos ir divas dažādas cenas, nevis cenu
sadārdzinājums viena iepirkuma darbos. Startēšana ar jaunu cenu jaunā iepirkumā
darbos. Startēšana ar jaunu cenu jaunā iepirkumā darbos. Startēšana ar jaunu
cenu jaunā iepirkumā nav sadārdzinājums iepriekš sāktam projektam,”
norādīja Peilāns.
Viņš informēja, ka robežas ierīkošanai gar Krievijas robežu
noslēgtais līgums ar Valsts robežsardzi paredzēja tērēt ne vairāk par 17,495
miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 21,168 miljonus eiro
ar PVN. Patlaban “Igate” paveikusi darbus par 15,562 miljoniem eiro
bez PVN.
Savukārt līgums par Baltkrievijas robežjoslas ierīkošanu paredzēja
veikt darbus par 22,851 miljonu eiro bez PVN jeb 27,649 miljoni eiro ar PVN.
Patlaban paveikti darbi par 1,588 miljoniem eiro bez PVN.
Peilāns arī uzsvēra, ka vēl nav pabeigta visu zemju atsavināšana
robežjoslā, kas neizbēgami izraisīs līgumu izpildes termiņu pagarinājumu.
Runājot par publiski izskanējušajiem pārmetumiem par
“pazudušo” mežu, Peilāns norādīja, ka darbu veicējam bija pienākums
novākt robežapsardzības funkcijām traucējošo apaugumu. “Tā nav
mežizstrāde, tā ir apauguma likvidēšana,” sacīja Peilāns, piebilstot, ka
daļa no šī apauguma bijuši nevis lietaskoki, bet krūmāji.
Peilāns arī skaidroja, ka nocirstie kokmateriāli tikuši krauti
būvuzņēmuma krautnēs, bet daļu no tiem esot realizējis sadarbības partneris,
par ko “Igate” savlaicīgi informējusi Valsts robežsardzi.
“”Igate” atzīst, ka objektā, kurš vēl nav nodots
ekspluatācijā, pēc paveiktajiem darbiem pakalpojumu sniedzējs, ilgākā laikā
veicot apauguma novākšanu, ir realizējis un noglabājis daļu koku. To nav
darījusi “Igate”. Tā nav mežistrāde, tā ir traucējoša apauguma
novākšana stratēģisku mērķu labad. Zāģēšana bija pienākums, nogādāšana krautnēs
bija pienākums, bet koku nodošana par atlīdzību nebija paredzēta un neatbilst
norunātajam, un tā risināma civiltiesiskā ceļā bez kaitējuma pasūtītājam,”
skaidroja Peilāns.
Advokāts Bočs piebilda, ka aizstāvības ieskatā IDB rīcībā
“materiālu nav pietiekami, lai paziņotu par tik skaļiem un smagiem pantiem.
Iespaids, ka izmeklēšanas iestādei ir nepareiza informācija nonākusi”.
Tāpat Bočs norādīja, ka patlaban neatklās, kādi drošības līdzekļi
ir piemēroti “Igates” amatpersonām.
Jau ziņots, ka Iekšējā drošības biroja (IDB) 3.septembrī līdz ar
bijušo Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieku Normundu Garbaru aizturējuši divus
SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””
(“Igate”) darbiniekus, tostarp valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku
Māri Peilānu.
2015.gadā VRS noslēdza ar SIA “Ceļu būvniecības sabiedrību
“Igate”” vienošanos par valsts robežas joslas infrastruktūras
izbūvi gar robežu. Valdība 2017.gada oktobrī atļāva Iekšlietu ministrijai (IeM)
uzņemties ilgtermiņa saistības, lai laika posmā no 2017.gada līdz 2020.gadam
varētu novirzīt vairāk nekā 31 miljonu eiro Latvijas robežu ar Krieviju un
Baltkrieviju stiprināšanai.
Foto: LETA
