Pirms lemt par trešo vakcīnas pret Covid-19 devu plašai
sabiedrībai, nepieciešams, lai vēl vismaz 20% Latvijas iedzīvotāju vakcinētos
pret Covid-19 pirmo un otro reizi, norāda infektologs un Imunizācijas valsts
padomes (IVP) loceklis Uga Dumpis.
Kā informēja IVP pārstāve Šarlote
Konova, Dumpis norādījis, ka, savakcinējot vēl vismaz 20% sabiedrības, būtu
daudz vieglāk atgriezties pie dzīves bez ierobežojumiem. “Tas ir
sabiedrības neizdarītais mājasdarbs – pirmreizējā vakcinācija,” uzsver
profesors.
IVP norāda, ka šobrīd cīņā ar Covid-19 vīrusa
izplatību valstiski svarīgākais uzdevums ir veicināt pirmreizējās vakcinācijas
pieaugumu, nevis steigties ar papildu devu ievadīšanu. “Tieši nevakcinētie
cilvēki ir galvenie vīrusa transmisijas jeb izplatības veicinātāji un
vieglprātīgi rada risku arī savai veselībai,” skaidro profesore, IVP
priekšsēdētāja Dace Zavadska.
Arī Dumpis akcentē, ka tieši vakcinācijas aptveres
būtiska palielināšana ir galvenais veids, kā novērst īpaši lipīgā SARS Cov2
vīrusa “Delta” paveida izplatību. “Šobrīd jau vairākas Eiropas
valstis ir būtiski samazinājušas ierobežojumus, piemēram, Dānija un Īrija, un
tas ir tāpēc, ka viņu pilnas vakcinācijas aptvere ir virs 70% no sabiedrības.
Savukārt Latvijas pirmreizējās vakcinācijas rādītāji šobrīd nav spoži, un tas
mums draud ar slimnīcu pārslodzi un sabiedrības normālas funkcionēšanas
ierobežošanu,” pauž eksperts, piebilstot, ka visefektīgākais veids, kā šo
mazināt, ir pēc iespējas ātrāk doties vakcinēties.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem
Latvijā 2021.gada jūlija sākumā provizoriski bija 1 882 200 iedzīvotāju, kas
nozīmē, ka līdz šim kopumā pret Covid-19 vakcinēti 47,02% iedzīvotāju, bet
vakcinācijas procesu noslēguši 42,28% iedzīvotāju.
IVP šobrīd katru dienu vērtē un diskutē, kā arī
regulāri sazinās ar citu valstu imunizācijas padomēm par aktuālo pieejamo
zinātnisko informāciju saistībā ar vakcīnu papildu devu nepieciešamību
atsevišķām sabiedrības grupām.
Padomē uzsver, ka gan no zinātniskā, gan juridiskā
aspekta lēmumu par to, vai un kurām sabiedrības grupām papildu devas būs
nepieciešamas, var pieņemt tikai tad, kad būs pieejami atbilstoša pierādījumu
līmeņa pētījumu dati un precīzi epidemioloģiskie dati, kā arī regulatora
Eiropas Zāļu aģentūras atzinums, tostarp par trešās devas drošības aspektiem.
Zavadska atzīmē, ka lēmumiem par atbalstu
balstvakcinācijai ir jābūt pamatotiem ar ticamiem datiem, augsta pierādījumu
līmeņa pētījumiem zinātnē, arī rūpīgi analizētiem un adekvāti zinātniski
skatītiem klīniskajiem vai epidemioloģiskajiem datiem, kā arī – izvērtējot
ieguvuma un riska attiecību gan katram indivīdam, gan sabiedrībai.
Arī Dumpis norāda, ka lēmumi par papildu vakcīnu devām
nedrīkst būt sasteigti. Viņš klāsta, ka arī Eiropa šobrīd domā un analizē
pieejamos zinātniskos datus, vai un kurām grupām ir nepieciešama papildu
vakcīnas pret Covid-19 deva.
“Taču ar papildu vakcīnu saņemšanu nekas nav
nokavēts. Atsevišķām grupām papildu deva patiesi varētu būt nepieciešama, taču,
visticamāk, tuvākajos mēnešos ne visai sabiedrībai,” norāda Dumpis.
Foto: no arhīva
