Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi
pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisiju,
trešdien preses konferencē paziņoja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Šuplinska bijusi gatava atbalstīt tikai vienu no 15 LIZDA prasībām, divas
prasības tiktu atbalstītas daļēji, kamēr pārējās – pilnībā ignorētas, sacīja
Vanaga.
Tāpat viņa norādīja, ka sociālais dialogs ar ministri pēc LIZDA padomes
sēdes ir pasliktinājies.
Vanaga uzsvēra, ka izglītības nozares arodbiedrība nevar piekrist, ka
ārkārtējās situācijas laikā tiek virzīti grozījumi likumdošanā, kas apliecina
neizpratni par pedagoga darba būtību. LIZDA priekšsēdētāja uzskata, ka
ministres retorika ir ciniska.
Arodbiedrība pauda neapmierinātību par to, ka ārkārtējās situācijas laikā
tiek izvirzītas neadekvātas prasības. Vanaga norādīja, ka patlaban pedagogs jau
dara vairāk nekā no viņa tiek prasīts. Jaunajam saturam nav pietiekams daudzums
kvalitatīvu mācību līdzekļu, trūkst informācijas tehnoloģiju gan skolēniem, gan
skolotājiem un attālinātais darbs notiek paaugstināta stresa apstākļos, kas
ietekmēs izglītības kvalitātes rādītājus.
“Šādos apstākļos izglītības un zinātnes ministre līdz gada nogalei
plāno valdībā apstiprināt paaugstinātas prasības darba kvalitātei, kuras
neizpildot, darba alga samazināsies par 20%. LIZDA uzskata, ka tas nav
pieļaujami un ciniski. Tā vietā ministrei bija jāmeklē vēl jauni atbalsta
pasākumi pedagogiem,” sacīja Vanaga.
Otra prasība, ko Šuplinska ignorējot ir pirmsskolas izglītības pedagogi,
kuriem netiek nodrošināti atbalsta mehānismi, tā vietā ir panākta politiska
vienošanās par to, ka prioritāte ir privāto izglītības iestāžu atbalsts,
digitalizācija, tehnoloģiju iegāde, kur gan daļa izdevumu ir pamatoti, pauda
Vanaga. Vienlaikus viņa akcentēja, ka pirmsskolas izglītības pedagogi iznes
lielu daļu darba uz saviem pleciem bez jebkāda atbalsta. “Šāda attieksme
ir tuvredzīga,” sacīja Vanaga.
Trešā aktuālākā problēma, kas joprojām paliek nerisināta ir augstākās izglītības
un zinātnes bāzes finansējuma nepietiekamība, ko kā problēmu atzīst arī nozares
ministrija. Vanaga norādīja, ka nav pieļaujams, ka jaunizveidoto augstskolu
padomju rokās varētu būt gan lēmējvara, gan izpildvara, gan šķīrējtiesa, kas
mazina LIZDA biedru iesaisti demokrātisku lēmumu pieņemšanā augstskolās,
norādīja Vanaga.
LIZDA priekšsēdētāja norādīja, ka arodbiedrība sagatavos dokumentu par
izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas demisijas pieprasījumu un iesniegs
to gan ministrei, gan parlamentam, kuram par šo pieprasījumu būs jāorganizē
diskusijas un par to jālemj. Vanaga atzina, ka viņa nedomā, ka ministre pati
varētu paziņot par atkāpšanos no amata.
Jautāta, vai konfliktu ar LIZDA ir iespējams atrisināt arī citā veidā,
Šuplinska norādīja, ka šis jautājums ir jāadresē arodbiedrībai ne viņai.
Ministre pauda, ka ir atbildēts uz LIZDA jautājumiem.
Šuplinska uzskata, ka sociālais dialogs ar LIZDA ir ļoti intensīvs.
“Es nevaru nosaukt nevienu darba grupu, kurā arodbiedrība nebūtu
pārstāvēta,” sacīja ministre.
Ministre teica, ka nav gatava atteikties no iecerētās skolu reformas
prasības, kuras rezultātā tām izglītības iestādēm, kuru skolēnu vērtējums
centralizētajos eksāmenos būs zem 40%, valsts mērķdotāciju samazinās par 20%.
Šuplinska arī pārmeta arodbiedrībai sadarbības trūkumu, pieņemot lēmumus
par mācību procesu Covid-19 apstākļos.
Foto: no arhīva
