Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) un
Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA), neredzot vairs iespējas
pārrunu ceļā panākt vienlīdzīgu attieksmi Covid-19 laikā, nolēmušas vērsties
Satversmes tiesā, teikts abu organizāciju izplatītajā paziņojumā.
Šobrīd kopā ar juristiem jau sākta nepieciešamo
dokumentu gatavošana. Vienlaikus asociācijas vērsīsies Konkurences padomē,
norādot uz konkurenci kropļojošu apstākļu radīšanu, jo nozarei nav skaidrs,
kāpēc skaistumkopšanas pakalpojumus sniedz lielās ārstniecības iestādes, apejot
liegumu, bet to aizliegts darīt ārstniecības personām ar līdzvērtīgu kvalifikāciju
skaistumkopšanas salonos un privātajās praksēs, teikts paziņojumā ko
izplatījusi LSSA prezidente Sabīne Ulberte un LKKA prezidente Renāte Reinsone.
Paziņojumā teikts, ka saskaņā ar Ministru kabineta
2020.gada 6.novembra rīkojumu valstī no 2020.gada 9.novembra tika izsludināta
ārkārtējā situācija, aizliedzot skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē.
Ārkārtējā situācija pašlaik ir pagarināta līdz 2021.gada 6.aprīlim, līdz ar to
aizliegums ir spēkā jau 3 mēnešus.
Skaistumkopšanas speciālisti cieta no krīzes arī pirms
valdības rīkojuma pieņemšanas, kopš pandēmijas sākuma 2020.gada martā. Tātad –
viņu darbība vai nu tikusi vispār apstādināta, vai arī ir nācies strādāt
stingru ierobežojumu apstākļos jau 11 mēnešus, kas radījis nevienlīdzīgu un
netaisnīgu attieksmi.
Tāpat tas radījis ilgstošu palikšanu bez pietiekošiem
iztikas līdzekļiem un sociālā atbalsta nozarē strādājošajām sievietēm, tai
skaitā – vientuļām mātēm, jo 2020.gada novembrī un decembrī vidējais vienam
saņēmējam izmaksātais pabalsts skaistumkopšanas nozarē nebija lielāks par 300
eiro, kas minētās personas pakļauj nabadzības riskam.
Par ārkārtējā stāvokļa negatīvo ietekmi – krasu
situācijas pasliktināšanos – skaistumkopšanas nozarē, LSSA un LKKA atkārtoti
vērš uzmanību, ka skaistumkopšanas speciālistu darbības pilnīga aizliegšana
kopš 2020.gada 9.novembra ir notikusi, neskatoties uz asociāciju piedāvātajiem
papildus drošības pasākumiem šo pakalpojumu sniegšanas laikā, kas nodrošinātu
Covid-19 izplatības ierobežošanu.
Lēmums aizliegt skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu
ticis pieņemts bez sarunām un konsultēšanās ar nozares pārstāvjiem, bez
situācijas izvērtēšanas, bez ārkārtējās situācijas laikā pagājušā gada pavasarī
gūtās pieredzes izvērtēšanas, bez iespējas nozares pārstāvjiem aizstāvēt savu
viedokli un priekšlikumus, kā organizēt skaistumkopšanas nozares darbu
ārkārtējās situācijas laikā.
Šāda radikāla nozari visaptveroša lēmuma pieņemšana ir
radījusi nopietnu kaitējumu visai skaistumkopšanas nozarei un katram tajā
nodarbinātajam speciālistam, liedzot iespēja gūt cilvēka cienīgus ienākumus.
Lielākai daļai nozarē strādājošo skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšana ir
vienīgais ienākumu gūšanas veids.
“Šīs sabiedrības daļas izdzīvošana konkrētajā
situācijā ir īpaši problemātiska. Tā kā lielākā daļa skaistumkopšanas
speciālistu kā nodokļu maksāšanas veidu ir izvēlējušies patentmaksu vai ir
saimnieciskās darbības veicēji, nav bijis iespējams izmantot apmaksātus
atvaļinājumus un darbsnespējas lapas, kā arī iegūt citus atvieglojumus, kas
būtu iespējami ārkārtējā stāvokļa laikā. Gaidīt un cerēt, ka mūsu valdība
sapratīs un aizstāvēs skaistumkopšanas nozares speciālistus un viņu tiesības uz
cieņpilnu dzīvi, acīmredzami ir bijis naivi, un arī turpmāk gaidīt un cerēt
vairs nav pamata,” teikts paziņojumā.
Jau ziņots, ka pēc tam, kad tika nolemts
Ekonomikas ministrijai uzticēt izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares
drošai darbībai Covid-19 apstākļos, ministrija ir sākusi izstrādāt
priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos.
“Ārkārtējā situācija Latvijā ilgst jau vairākus
mēnešus, apzināmies, ka šobrīd sabiedrības vajadzības pēc skaistumkopšanas
pamatpakalpojumiem ir būtiski pieaugušas, tāpēc mērķis ir radīt ilgtermiņā
drošus apstākļus skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai Covid-19
apstākļos,” skaidroja ministrijā.
EM atzina, ka patlaban plānots primāri koncentrēties
uz sabiedrībai nepieciešamāko higiēnas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, kuriem
ir zems saslimstības riska līmenis.
Šonedēļ ministrija sagatavotos priekšlikumus vēlējās
pārrunāt ar skaistumkopšanas nozares pārstāvjiem, bet nākamnedēļ iepazīstināt
valdību ar sagatavotajiem priekšlikumiem skaistumkopšanas nozares drošai
darbībai Covid-19 pandēmijas apstākļos. Savukārt pēc Ministru kabineta
konceptuālā lēmumu pieņemšanas ministrija gatavos attiecīgus grozījumus
normatīvos.
Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas
prezidente Renāte Reinsone iepriekš atzina, ka asociācija
nepiekrīt Veselības ministrijas (VM) minētajam, ka skaistumkopšanas nozarē
pakalpojumus varētu atsākt sniegt tikai friziera un manikīra pakalpojumu
sniedzēji.
Asociācijas pārstāve norādīja, ka patlaban Latvijā
skaistumkopšanas nozarē ir nodarbināti tādi skaistumkopšanas speciālisti kā
manikīra un pedikīra speciālisti, vizāžisti, grimētāji, vizuālā tēla stilisti,
SPA speciālisti, kā arī darbojas sertificētas ārstniecības personas kosmētiķi,
skaistumkopšanas speciālisti, masieri un podologi.
“Skaistumkopšanā nav iespējams izdalīt
prioritāras un mazāk svarīgas manipulācijas. Kurš būs tas, kurš to uzraudzīs un
ar kādām metodēm? Ir svarīgi, lai visi var strādāt pēc vienlīdzīgiem
noteikumiem, vienlīdzīgiem kritērijiem. Ierobežojumiem ir jābūt loģiskiem un
pārdomātiem. Kārtējo reizi dalot un sadrumstalojot pakalpojumu klāstu var panākt
sabiedrības pretreakciju – pakalpojumu sniegšanu pagrīdē,” atzina
Reinsone.
Asociācijas ieskatā, lai skaistumkopšanas nozare
varētu atsākt apturēto darbību, ir jānosaka ierobežojumi, kurus ievērojot,
jebkurš speciālists varētu atsākt darbību. Asociācija uzskata, ka kontroles
mehānismam ir jābūt Veselības inspekcijas ārstniecības personu reģistram.
Foto: pixabay.com
