Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz 25.augustam gaidīs
katras skolas izstrādātu plānu par mācību procesa organizēšanu, trešdien preses
konferencē informēja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Skolām būs jāinformē ministrija par to, kā tās plāno
organizēt 1.septembra pasākumus, kā nodrošināt mācību procesu un kuru no IZM
piedāvātajiem modeļiem – A, B vai C – īstenot. Pirmais no tiem paredz mācības
pilnībā klātienē, otrais – daļēji, bet trešais – pilnībā attālināti.
Vaicāta, vai skolās plānotas pārbaudes, kā tiek
ievēroti Covid-19 ierobežošanas noteikumi, Šuplinska skaidroja, ka skolu
uzraudzīšanu nesāks ar pārbaudēm. Plānots, ka IZM apzinās situāciju, un no
katras skolas sagaidīs aptaujas anketu, kurā iezīmēta mācību procesa norise,
mācību laika un plūsmu izmaiņas, koplietošanas telpu lietojums, norādītas skolu
atbildīgās kontaktpersonas, kā arī norādīts, kā bērni nokļūst uz un no skolas.
“Uzticēsimies skolām, un laika gaitā skatīsimies,
kas nedarbojas,” pauda ministre, uzsverot, ka attiecīgi tiks lemts, vai
vajadzīgs vienots regulējums labās prakses pārņemšanai skolās vai pašvaldībās,
kur konstatētas nepilnības.
Ministres ieskatā, visa pamatā ir sadarbība un
atbildība. Viņa vēlētos, lai katrs izglītības procesa spēlētājs saprot savu
atbildības lomu, kā arī spēj atbildīgi pieņemt lēmumus.
Preses konferencē ministre atgādināja, ka valdība ir
atbalstījusi 3,97 miljonu eiro piešķiršanu tehnoloģiskā nodrošinājuma
uzlabošanai vispārējās izglītības iestādēs, kas ir daļa no Covid-19 krīzes
pārvarēšanas un ekonomikas atlabšanas finansējuma.
Līdz 2020.gada nogalei skolu rīcībā nonāks jauni
portatīvie datori, kurus varēs izmantot gan ikdienas mācību procesa
modernizēšanai, gan attālināto mācību nodrošināšanai, primāri tās piešķirot
skolēniem no daudzbērnu un sociāli mazaizsargātām ģimenēm, akcentēja IZM.
Savukārt, lai nodrošinātu tiešsaistes rīku mācību vidē
un izstrādātu digitālos mācību un metodiskos līdzekļus kompetenču pieejā
balstītā satura ieviešanai, IZM novirzījusi 7,4 miljonus eiro. “Tādējādi
uzsverot digitālās pratības, pašvadītās mācīšanās lomu skolēna izaugsmē, kā arī
atbalstot skolotāja metodikas izvēles iespējas,” skaidroja ministrijā.
Tāpat IZM sadarbībā ar Satiksmes ministriju risinot
jautājumus par interneta pieejamību un jaudu, kā arī plānojot mācību saturu
skaidrojošu videomateriālu sagatavošanu kā turpinājumu “Tava klase”
virtuālajām mācību stundām.
Preses konferencē ministre aicināja pedagogus aktīvi
izmantot iespēju bez maksas papildināt zināšanas digitālajās prasmēs, sākot no
24.augusta skolotāji var pieteikties programmām digitālās pratības pilnveidei
ar dažādām priekšzināšanām. Pēc IZM paustā, šim mērķim ministrija atvēlējusi
500 000 eiro.
Jau ziņots, ka no šā gada 1.augusta mācību procesu
organizēs klātienē izglītības iestādē, bet būs jāievēro virkne piesardzības
prasību, tostarp jāorganizē izglītojamo plūsma, mazinot to krustošanos, kā arī
nepieļaujot drūzmēšanos, otrdien atbalstot grozījumus noteikumos
“Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības
ierobežošanai”, lēma valdība.
IZM un Valsts izglītības satura centrs (VISC) iepriekš
informēja, ka mācību organizēšana no nākamā mācību gada plānota trīs modeļos.
Pašlaik uzskatāms, ka no 1.septembra mācības visās izglītības iestādēs Latvijā
notiek klātienē un tas ir A modelis, ja epidemioloģiskā situācija ir līdzīga kā
tagad.
Valdības atbalstītie grozījumi nosaka, ka arī šajā
gadījumā, ja nepieciešams, izglītības procesu, atbilstoši izglītības iestādes
dibinātāja lēmumam daļēji varēs īstenot attālināti, piemēram, to varēs darīt
vienu dienu nedēļā, lai nodrošinātu distancēšanās iespēju, piemēram,
koplietošanas telpu piepildījuma un izglītojamo plūsmas organizēšanas un
kontroles nolūkā.
IZM norāda, ka šis nosacījums vispārējās izglītības
iestādēs attiecināms tikai uz 7.-12.klasi, ņemot vērā izglītojamo vecumposmu un
līdzdalību pašvadītā mācību procesā. Attiecīgi profesionālās izglītības
iestādēs šāds risinājums iespējams visos kursos un grupās.
Vienlaikus, lai sekmīgi īstenotu mācību procesu,
izglītības iestādes vadītājam būs jānosaka kārtību par mācību un pedagogu darba
organizāciju, tai skaitā jānosaka komunikācijas kanālus ar izglītojamiem un
viņu vecākiem.
Otrs jeb B modelis ir ieviešams tad, ja izglītības
iestāde nevar nodrošināt distancēšanos, ar to saprotot pārāk blīvo
koplietošanas telpu piepildījumu, klašu vai grupu pārklāšanos starpbrīžos un
pasākumos. Iepriekš VISC vadītājs Catlaks skaidroja, ka šis modelis paredz, ka
1.-6.klase aizvien mācās klātienē, taču 7.-12.klasei 40-60% mācības var tikt
organizētas attālināti un tikpat klātienē.
Savukārt profesionālās izglītības iestādēs 60-80%
mācību procesa var nodrošināt izglītības iestādes telpās, bet 20- 40%
attālināti. Augstskolās šī proporcija esot atkarīga no studiju programmas
specifikas.
Savukārt C modelis paredz, ka mācības 1.-12.klasei
organizē tikai attālināti, un to piemērotu tad, ja skolā ir konstatēta
inficēšanās vai saslimstība ar Covid-19 vai valstī noteikti pretepidēmijas
pasākumi. Catlaks skaidroja, ka tie, kuri būs bijuši kontaktā ar saslimušo
personu dosies pašizolācijā. Taču, ja iestāsies ārkārtējā situācija noteiktā
pašvaldībā, teritorijā vai valstī kopumā, tad visa skola atgriezīsies pie
attālinātām mācībām.
Foto: no arhīva
