Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajām prasībām
par minimālo skolēnu skaitu klasēs neatbilstu 164 jeb lielākā daļa vidusskolu,
liecina valdības darba kārtībā iekļautās prezentācijas dati.
Skolu tīkla sakārtošanai IZM piedāvā noteikt četrus
reģionu blokus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus minimālā skolēnu skaita
kritērijus. Pirmais no reģionālajiem blokiem būtu Latvijas pilsētas, kurās ir
vismaz 50 000 iedzīvotāju, un tur IZM rosina noteikt, ka vidusskolas klasēs skolā
ir jābūt vismaz 150 skolēniem. Šādiem kritērijiem šajā pašvaldību grupā
septembra sākumā nav atbildušas 60 skolas, savukārt 33 – atbilda.
Nākamajā grupā plānots iekļaut administratīvo
teritoriju attīstības centrus un Pierīgas novadus – Ādažus, Salaspili, Ķekavu,
Olaini, Mārupi un Jūrmalu. Šajās pašvaldībās minimālo skolēnu skaitu
vidusskolās plānots noteikt 120. IZM prezentācijā iekļautie dati, balstoties uz
jauno pašvaldību iedalījumu, kāds tas sagaidāms pēc novadu reformas, liecina,
ka rosinātajiem kritērijiem neatbilstu 43 skolas, bet 22 būtu uzskatāmas par
atbilstošām.
Trešais reģionu bloks iecerēts pagastu teritorijas.
Šajā blokā minimālo skolēnu skaitu vidusskolā plānots noteikt 45, kam
neatbilstu 60 skolas, savukārt par atbilstošām IZM atzītu 40. Savukārt pēdējā
grupā iekļautas teritorijas, kas ir pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā
arī tās teritorijas, kur attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz
25 kilometri. Šajās teritorijās ministrija rosina noteikt minimālo skolēnu
skaitu vidusskolās – 30 bērni, un tam potenciāli neatbilst viena vidusskola,
bet atbilstu – trīs.
Pieļaujot atkāpes 10% apmērā, minimālā skolēnu skaita
prasībām atbilstošo skolu skaits būtu nedaudz lielāks, atzīmēts prezentācijā.
Prezentācijā IZM uzsver, ka kritērijam atbilstošo vai
neatbilstošo izglītības iestāžu skaitā nav iekļautas valsts ģimnāzijas un
izglītības iestādes, kas īsteno izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas
divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskiem līgumiem.
Pēc sarunām ar pašvaldībām ministrija secinājusi, ka
28 pašvaldībās pastāv tikai viena izglītības iestāde. Ministrija atzīmē, ka 74
pašvaldībās skolēnu skaits samazinās, savukārt 21 pašvaldībā notikušas izmaiņas
izglītības iestāžu tīklā.
Kā ziņots, IZM sagatavotie grozījumi Izglītības likumā
paredz, ka Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt minimālo pieļaujamo skolēnu
skaitu pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, kā arī noteikt kvalitātes
kritērijus vidējās izglītības pakāpē.
Lai varētu efektīvi turpināt uzsākto skolu tīkla
sakārtošanu, nodrošinot kvalitatīvu izglītību, valdība ir uzdevusi IZM
izstrādāt priekšlikumus optimālam skolu tīklam Latvijā, skaidroja ministrijā.
14.maijā valdība pieņēma zināšanai ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu
“Par skolu tīkla sakārtošanu”, kurā analizēta pašreizējā situācija
pašvaldību dibinātajās skolās, modelēti iespējamie risinājumi, kā arī
provizoriski iezīmēti minimālā skolēnu skaita kritēriji.
Tāpat līdz 2020. gada februārim IZM plāno prezentēt
jaunu skolu finansēšanas modeli, kas būtu vērsts uz skolas pamatvajadzībām,
nefokusējot uzmanību tikai uz kvantitatīvajiem rādītājiem.
“Ņemot vērā demogrāfijas tendences, kur uzskatāmi
iezīmējas iedzīvotāju, tostarp skolēnu skaita samazināšanās, esošais izglītības
tīkls neļauj nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kā arī konkurētspējīgu
atalgojumu pedagogiem,” pauda ministrijā.
Foto: no arhīva
