Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajiem minimālā
skolēnu skaita kritērijiem neatbilst aptuveni puse Latvijas skolu, šorīt
intervijā Latvijas Radio sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska
(JKP).
Šuplinska uzsvēra, ka IZM ieteiktas skolēnu skaita
minimums esot efektīvs gan finanšu resursu ziņā, gan arī izglītības kvalitātes
nodrošināšanai. Taču pagaidām esot redzams, ka aptuveni puse Latvijas skolu
piedāvātajiem kritērijiem neatbilst. Lielākās neatbilstības ir fiksētas vidējās
izglītības posmā, kur IZM piedāvā striktākos kritērijus, pauda ministre.
Šuplinska gan skaidroja, ka, ņemot vērā jaunā mācību
satura ieviešanu, aprēķinātais 45 skolēnu minimums vidējās izglītības posmā
esot minimālā robeža, lai nodrošinātu divus izvēļu grozus skolēniem, kā arī
atbilstošu slodzi pedagogiem.
IZM piedāvājums pašvaldībām ticis prezentēts aprīļa
otrajā pusē, taču līdz šim pašvaldības nav steigušās sniegt ministrijai šī
redzējuma vērtējumus, atklāja ministre.
Jau ziņots, ka skolu tīkla sakārtošanai IZM
izstrādājusi četrus reģionu blokus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus
minimālā skolēnu skaita kritērijus.
Viens no reģionālajiem blokiem ir Latvijas pilsētas,
kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka šajā blokā ietilptu Rīga,
Daugavpils, Liepāja un Jelgava.
Šajā pilsētu blokā sākumskolā (1.-6.klase) vajadzētu
būt vismaz 400 skolēniem, kas nozīmē, ka katrā klašu posmā būtu jānodrošina
trīs paralēlklases ar vidēji 22 skolēniem katrā. Pamatskolā būtu jāmācās vismaz
450 skolēniem, nodrošinot divas paralēlklases, bet katrā klasē vajadzētu būt
vidēji 25 skolēniem. Savukārt vidusskolas posmā (10.-12.klase) būtu jānodrošina
vismaz 150 skolēni, proti, 25 skolēni vienā klasē, nodrošinot divas
paralēlklases.
Nākamā grupa ir administratīvo teritoriju attīstības
centri. Tur minimālo skolēnu skaitu sākumskolas posmā piedāvāts noteikt 300
bērnu apmērā – 25 skolēni klasē un divas paralēlklases. Pamatskolā vajadzētu
būt vismaz 360 skolēniem ar 20 skolēniem klasē un divām paralēlklasēm, savukārt
vidusskolas posmā, nodrošinot divas paralēlklases, katrā klasē būtu jāmācās
vismaz 20 skolēniem.
Trešais reģionu bloks ir pagastu teritorijas. Te minimālais
skolēnu skaits sākumskolā varētu sasniegt 35 ar vidēji sešiem skolēniem katrā
klasē. Šādām sākumskolām būtu jādarbojas kā citas izglītības iestādes filiālēm
bez atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla, turklāt tām būtu jāīsteno
arī pirmsskolas izglītības programmas. Pamatskolās minimālajam skolēnu skaitam
vajadzētu būt 80 ar vidēji deviņiem skolēniem klasē. Savukārt vidusskolas posmā
vajadzētu būt vismaz 45 skolēniem, proti, vidēji 15 skolēniem klasē.
Pēdējā grupā iekļautas teritorijas, kas ir pie Eiropas
Savienības ārējās robežas, kā arī tās teritorijas, kur attālums līdz nākamajai
izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri. Sākumskolas pirmajās trīs klasēs
šajā grupā būtu jāmācās vismaz 15 skolēniem ar vidēji pieciem skolēniem vienā
klasē. Arī šādai sākumskolai būtu jādarbojas kā citas izglītības iestādes
filiālei bez atsevišķas administrācijas un atbalsta personāla. Tāpat tām būtu
jāīsteno arī pirmsskolas izglītības programmas. Pamatskola varētu pastāvēt ar
vismaz 70 skolēniem, vienā klasē mācoties vidēji astoņiem skolēniem. Savukārt
vidusskolas posms varētu pastāvēt ar ne mazāk kā 30 skolēniem, kas nozīmē, ka
vienā klasē būtu vidēji desmit skolēni.
Šuplinska aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka
minētie reģionu bloki un minimālie skolēnu skaita kritēriji nodoti izvērtēšanai
pašvaldībām, kas pirms tam IZM iesniedza savus redzējumus par skolu tīkla
attīstību.
Viņa piebilda, ka IZM piedāvājums vēl var tikt
precizēts, ņemot vērā pašvaldību iesniegtos vērtējumus. Savu redzējumu par
skolu tīklu IZM plāno prezentēt maija vidū, savukārt jaunā kārtība stāties
spēkā varētu 2020.gada septembrī.
Foto: no arhīva
