Pirmsskolas
pedagogu atalgojums indikatīvi varētu izlīdzināties ar pārējo pedagogu
atalgojumu 2025.gadā, šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
sēdē sacīja izglītības ministres Anitas Muižnieces (JKP) padomnieks Jānis
Ozols.
Šodien Budžeta komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu
“Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu
nodarbinātībā”. Iniciatīvu Saeimā iesniedza Latvijas izglītības un zinātnes
darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kuras vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka kopš
iniciatīvas iesniegšanas parlamentā pagājis pusotrs gads, un tās mērķis ir
novērst nevienlīdzību pirmsskolas pedagogu darba samaksas un slodzes veidošanās
aspektā.
Viņa minēja, ka Lietuvā zemākā darba algas likme pirmsskolu
pedagogiem ir 1216 eiro par 36 stundām un Igaunijā – 1315 eiro par 35 stundām.
Latvijā zemākā mēneša darba alga par 40 darba stundām ir 872 eiro. Vanaga
akcentēja, ka pirmsskolās ļoti trūkst darbinieku, un tā ir kļuvusi par
problēmu, ko arī mediji arvien biežāk aktualizē.
LIZDA priekšsēdētāja lūdza komisiju rast iespēju atrisināt šo
problēmu, akcentējot, ka pedagogi, kuri strādā ar bērniem no 1,5 līdz četru
gadu vecumam saņem zemāku atalgojumu, nekā pedagogi, kuri strādā ar bērniem no
piecu līdz sešu gadu vecumam.
Vanaga aicināja komisiju piedāvāt grozījumus Izglītības likumā, un
no valsts budžeta nodrošināt daļēju samaksu pirmsskolās strādājošajiem, lai
izlīdzinātu saņemtos atalgojumus. Pēc viņas paustā, pašvaldības jau šobrīd no
saviem budžetiem daudz atvēl tēriņiem izglītībai, tomēr, viņasprāt, uzliekot
slogu pašvaldībām, jautājumu neizdosies atrisināt.
Problēmas aktualitāti akcentēja arī Latvijas darba devēju
konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns, uzsverot, ka par vienādu darbu
jāsaņem vienāds atalgojums. Vienlaikus viņš nepiekrita Vanagas salīdzinājumam
ar Lietuvas datiem par zemāko pirmsskolas pedagogu likmi, jo tur esot pavisam
cita nodokļu sistēma, tomēr Igaunijas gadījumā tiešām vērojama radikāla atšķirība.
Pēc viņa domām, diskriminācija nav faktā, ka vienai pedagogu
grupai algu maksā no valsts budžeta, bet citai – no pašvaldību. Atalgojums esot
atkarīgs no tā, kādas funkcijas pedagogs pilda un kas ir viņa darba devējs.
“Obligāto izglītību finansē no valsts budžeta, savukārt pašvaldību
uzdevums ir nodrošināt pirmsskolas iestādes. Tās ir pilnā pašvaldību pārziņā un
ir uzturamas no pašvaldību budžetiem,” pauda Leiškalns.
Vienlaikus viņš norādīja, ka pirmsskolās redzama ļoti liela kadru
mainība, kā arī nemitīgi ir daudz brīvu vakanču, kas nozīmē, ka pirmsskolas
pedagoga darbs nav atbilstoši novērtēts. Arī auklīšu skaits esot nepietiekams,
kā rezultātā nav iespējams nokomplektēt grupiņā nepieciešamo personālu un
atvērt tās. Tāpat problēmas ir ar milzīgajām rindām uz pirmsskolas izglītības
iestādēm, līdz ar to darba ņēmēji nevar pēc pusotra gada bērnu kopšanas
atvaļinājuma atgriezties darbā.
Savukārt Latvijas pašvaldību savienības eksperte Ināra Dundure
akcentēja, ka pedagogi neizvēlas strādāt sākumskolas posmā, jo atalgojums tur
ir zemāks – tā vietā viņi dodas strādāt sākumsskolās. Viņasprāt, pirmsskolas
pedagogu atalgojumam jāpieaug par 10%, lai samaksa būtu vismaz par vienu
stundas likmi vienāda ar pamatskolu pedagogiem.
Ozols piekrita, ka šī problēma eksistē un to esot sapratusi arī
valdība, tāpēc jau sen esot uzsāktas sarunas par šo jautājumu. Vienlaikus viņš
norādīja, ka iniciatīvā minētais risinājums problēmu pēc būtības neatrisinās,
jo nomainot atalgojuma maksātāju nepieaugs vienlīdzība. Viņaprāt, risinājums
jāmeklē citādākā veidā, tomēr tam iebilda Vanaga, sakot, ka Saeima var pieņemt
Izglītības likuma grozījumus, kas uzliktu valstij pienākumu iesaistīties daļējā
darba samaksas nodrošināšanā pirmsskolu pedagogiem.
Ozols teica, ka atalgojuma pārņemšana valsts ziņā varētu izmaksāt
ap 80 miljoniem eiro, un šobrīd tas esot neiespējams risinājums. Viņš stāstīja,
ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir mērķis panākt atalgojumu
izlīdzināšanu līdz 2025.gadam, kā arī ministrija ir sākusi diskusiju par pedagogu
likmes lielumu.
Izskanēja iespēja iestrādāt risinājumu 2022.gada budžetā, tomēr
komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) atzīmēja, ka budžeta projekts
aizvien atrodas valdības gaiteņos un Saeimā ieradīsies oktobra vidū. Pēc viņa
domām, jautājums par budžetu jārisina IZM, Finanšu ministrijai un premjeram.
“Mums patreiz iespēju, ko darīt budžeta ziņā nav,” pauda Bondars.
Vienlaikus komisijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis
(“Republika”) solīja, ka viņa pārstāvētā politiskā spēka deputāti
sagatavos šādu priekšlikumu 2022.gada valsts budžeta projektam, un tad
sabiedrība varēs redzēt, kuru partiju deputāti to atbalstīs.
LETA jau ziņoja, ka šī ir LIZDA veidota iniciatīva, kura, pēc
Vanagas paustā, palīdzēs risināt gadiem nerisinātās problēmas pirmsskolas
pedagogu atalgojuma kārtībā, kā arī atgādinās politiķiem par priekšvēlēšanu
solījumiem un valdības rīcības plāna izpildi.
Vanaga iepriekš skaidroja, ka šīs iniciatīvas būtība ir panākt,
lai pirmsskolas pedagogiem turpmāk atalgojumu maksātu no valsts budžeta, nevis
no pašvaldību kā tas ir pašlaik. Proti, patlaban pirmsskolas pedagogu darba
samaksa ir atkarīgs no pašvaldības izpratnes un finansiālās rocības.
Foto: pixabay.com
