Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā
noteikt trīs mācību procesa īstenošanas modeļus, paplašinot iespējas izmantot
attālināto nodarbību elementus, intervijā TV3 raidījumā “900
sekundes” skaidroja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Pirmais – A modelis jeb klātienes
modelis – paredz, ka gadījumā, ja skola var nodrošināt visas epidemioloģiskās
drošības prasības, piemēram, distancēšanos, higiēnu, veselības stāvokļa
uzraudzību, attiecīgu skolēnu plūsmu, tad mācības notiek klātienē. Vienlaikus
var tikt izmantoti attālinātā mācību procesa elementi 7.-12.klasēm, proti, 20%
mācību laika var tikt organizēts ar attālinātā mācību procesa elementiem, bet
1.-6.klasei šāda iespēja nav paredzēta. Ja nav iespējams nodrošināt
distancēšanos, skola rīkojas, pieņemot patstāvīgu lēmumu, A modeli izskaidroja
Šuplinska.
Otrais – B modelis jeb jauktais modelis – paredz
daļēji attālinātas mācības, ja skola nevar nodrošināt visas epidemioloģiskās
drošības prasības. Šādā gadījumā mācības norisinātos gan izglītības iestādes
telpās, gan attālināti. Arī šajā gadījumā izņēmums ir 1.-6.klase, kur mācības
notiktu tikai klātienē. Tikmēr 7.-12.klasē 40-60% mācību varētu notikt skolā un
tikpat attālināti. Profesionālajās izglītības iestādēs tie būtu 60-80% mācību
skolā un 20-40% attālināti.
Savukārt – C modelis jeb attālinātais modelis – paredz
mācības tikai attālināti un visām klasēm. Tas realizētos gadījumā, ja skolā ir
konstatēta inficēšanās vai saslimstība ar Covid-19, kā arī tad, ja valstī
noteikti obligāti pretepidēmijas pasākumi.
Šuplinska paskaidroja, ka jau A modelī attālināto
mācību procesu var izmantot kā metodi. Skolēnu patstāvīgais darbs nav obligāti
jāplāno mājās vai skolā, bet tas var būt arī bibliotēkā vai ārā, vienā klasē ar
dažādiem uzdevumiem, viņa teica. “Arī šādā veidā mēs jau varam sākt runāt
par attālinātu mācību procesu,” skaidroja ministre.
Savukārt B modelī, kur attālinātais mācību process jau
ir 40-60%, jau jāsāk plānot arī to, vai bērns fiziski atrodas skolā, sacīja
ministre.
Pamatatšķirība starp A un B modeli ir tieši vienā no
drošības faktoriem – tā ir distancēšanās, atzina Šuplinska. Ministre norādīja,
ka sarunās ar Veselības ministriju īpaši uzstāja, lai viena klase vai grupa
tiek uztverta kā noslēgta kopa, lai mācības varētu notikt līdzīgi kā darba
procesā. Tomēr grūtības sagādā distancēšanās koplietošanās telpās un tad, ja
klases krustojas. Lai koplietošanas telpas nebūtu pārpildītas, nebūtu
drūzmēšanās un klašu plūsmas nekrustotos, būs iespējams izmantot B variantu,
skaidroja ministre.
Norādīta, ka skolās jau A variantu ir grūti
nodrošināt, Šuplinska atzina, ka katras skolas gadījums ir lielākoties jāvērtē
individuāli, nozīmīgs faktors ir arī skolas izmērs, infrastruktūra. Ministre
uzsvēra, ka vispirms skolas varētu padomāt par mācību stundu grafika nelielu maiņu,
proti, varētu būt garāks starpbrīdis, pārcelts stundu garums, tāpat klase
varētu atrasties vienās telpās, skolotājam nākot pie tās, nevis otrādi.
Iespējams, arī ēdināšanu varētu nodrošināt šajās konkrētajās telpās – līdzīgi
kā bērnudārzā, kur kādu brīdi bērni pusdienoja turpat grupiņā. “Ja šo ir
iespējams sakārtot, principā nav nepieciešamas nekādas būtiskas
organizatoriskās izmaiņas,” sacīja ministre.
“Nav tik bezizejas šī situācija A variantam, bet
ļoti lielās skolās, kur nav iespējama šo plūsmu korekcija – jā, tur ir
nepieciešamas izmaiņas,” atzina Šuplinska.
Kā vēstīts, valdībā šodien skatīs IZM izstrādātos
ieteikumus piesardzības pasākumu īstenošanai Covid-19 infekcijas izplatības
ierobežošanai. Ieteikumi būs paredzēti pirmsskolas izglītības iestādēm,
vispārējās un profesionālas izglītības iestādēm, augstskolām un sporta
pasākumiem.
Foto: no arhīva
