Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinās šogad atteikties
no valsts pārbaudes darbiem 9.klašu beidzējiem, vienlaikus eksāmeni 12.klasēm
notiks, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Uzklausot sabiedrības un ekspertu viedokli, ministrija
šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē rosinās nerīkot
valsts pārbaudes darbus 9.klašu beidzējiem.
Atteikšanos no 9.klašu eksāmeniem ministrija rosina
pēc konsultācijām ar Veselības ministriju, kā arī analizējot IZM,
“Edurio” un Valsts izglītības satura centra (VISC) skolēnu aptauju
datus un ņemot vērā citu Eiropas Savienības (ES) valstu rīcību centralizēto
eksāmenu norisē, norāda ministrijā.
Tāpat kā vairākumā ES valstu Latvijā notiks eksāmeni
12.klasēm, savukārt 9.klasēm valsts pārbaudes darbus rosina atcelt, izņemot
valsts valodas pārbaudījumu mazākumtautību izglītības programmās tiem
skolēniem, kuri to vēlēsies kārtot, apliecinot valsts valodas prasmes, norāda
IZM.
Eksāmenus 9.klasēm nolemts nerīkot vairākās ES
valstīs, piemēram, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē,
Rumānijā un Spānijā, vienlaikus atstājot spēkā 12.klašu eksāmenu norisi.
Arī Igaunijā nebūs 9.klašu noslēguma eksāmenu, toties
iestājpārbaudījumi uzņemšanai vidusskolā notiks, atzīmē ministrija. Vienlaikus
IZM uzsver, ka vismaz piecas ES dalībvalstis 9.klases valsts pārbaudes darbus
tomēr nolēmušas rīkot.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP)
norāda, ka, pārejot uz kompetenču pieeju, svarīgas izglītības procesa
sastāvdaļas ir karjeras izglītība un skolēna orientēšana uz viņa spēju
attīstību, izvēloties arī vidējo izglītību.
“Arī Latvijā, uzņemot vidusskolā vai ģimnāzijā ar
dibinātāja atļauju mācību iestāde ir tiesīga rīkot iestājpārbaudījumus. Tas
būtu svarīgi – pakāpeniski pāriet uz iestājprasībām šajā izglītības
posmā,” uzskata ministre, vienlaikus uzsverot, ka Covid-19 šo pāreju
nedaudz palēnina, taču IZM cer, ka skolas izvēlēsies optimālāko 10.klases
skolēnu uzņemšanas veidu.
VISC un IZM ir pārliecināti, ka pāreja uz kompetenču
pieeju pakāpeniski mazinās nevēlamu attieksmi, ko to ieskatā var novērot
šobrīd, proti, ir uztraukums, jo pietrūkst laika gatavoties eksāmenam, nevis
pārliecība, ka skolēni ir gatavi savu spēju pārbaudei.
Jau vēstīts, ka sabiedrības iniciatīvu portālā
“Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par 9. un 12.klašu centralizēto
eksāmenu atcelšanu. Līdz šim no iniciatīvas iesniegšanai Saeimā
nepieciešamajiem 10 000 parakstiem savākti ap 9100.
LETA arī vēstīja, ka 12.klases skolēniem eksāmenu
sesijas pamattermiņš patlaban tiek plānots no 2.jūnija līdz 7.jūlijam, savukārt
tiem skolēniem, kas centralizētos eksāmenus nevarēs nokārtot šajā laikā no
9.jūlija līdz 30.jūlijam tiks dots papildtermiņš.
Turpretī 9.klases skolēniem paredzēts kārtot kombinēto
eksāmenu, kurā plānots iekļaut uzdevumus mācībvalodā, matemātikā un Latvijas
vēsturē. Plānots, ka šis eksāmens rakstiski notiks 16.jūnijā un 17.jūnijā.
VISC pauž, ka, lai gan pašlaik tā neesot plānots, tiek
atzīts, ka, ja notiks “force majeure”, tad krīzes scenārijs ir atcelt
eksāmenus un izlikt tikai gada atzīmes. Tas gan pašlaik esot vismazāk ticamais
scenārijs.
Foto: no arhīva
