Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinās valdību piešķirt
4,4 miljonus eiro vienreizējam pabalstam pirmsskolu un speciālās izglītības
pedagogiem, kuri strādā klātienē Covid-19 pandēmijas laikā, trešdien Saeimas
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja izglītības un zinātnes
ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Šodien Saeimas komisijas dienas kārtībā bija iekļauti
vairāki jautājumi, tostarp jautājums par pedagogu darba samaksu Covid-19
izplatības laikā. Ministre atklāja, ka šonedēļ IZM nodevusi izskatīšanai
valdībā projektu par vienreizēju atbalstu pirmsskolu un speciālās izglītības
pedagogiem, paredzot šiem aptuveni 15 000 pedagogiem vienreizēju piemaksu 300
eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas.
Ministre pauda pateicību šīm abām pedagogu grupām,
kurām, neskatoties uz ārkārtējo situāciju, darbs turpinās klātienē. Šuplinska
teica, ka IZM valdībai ir piedāvājusi 30% piemaksu skolotājiem no pedagogu
zemākās algas likmes, kas vienai likmei būtu 300 eiro. Lai kopumā atbalstītu 15
000 pirmsskolu un speciālās izglītības pedagogus ir nepieciešami 4,4 miljoni
eiro.
Vēl viņa stāstīja, ka visiem skolotājiem dažādās
izglītības pakāpēs ir pieejami visāda veida atbalsta pasākumi. Tā jau trešo
gadu turpinās pašvaldību mācību jomu koordinatoru semināri un sadarbības
pasākumi, notiek regulāras tiešsaistes konsultācijas skolotājiem visās mācību
jomās, kā arī ir pieejami interaktīvi ieviešanas semināri, vebināru sērijas un
citi pasākumi, uzsvēra ministre.
Savukārt stāstot par finansiāliem atbalsta
instrumentiem, ministre teica, ka vēl plānots apgūt 12 miljonu eiro
finansējumu, kas būs saistīts ar tehnoloģiju piegādi. Šuplinskas rādītajā
prezentācijā pie šī punkta bija minēta iniciatīva “Atveseļošanas palīdzība
kohēzijai un Eiropas teritorijām” jeb “REACT-EU”.
Kā liecina publiski pieejamā informācija, tā ir
iniciatīva, ar kuru turpina un paplašina ar Investīciju iniciatīvu reaģēšanai
uz koronavīrusu un Papildināto investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz
koronavīrusu īstenotos pasākumus, kas domāti reaģēšanai uz krīzi un krīzes
pārvarēšanai. Paredzēts, ka šī iniciatīva sekmēs zaļu, digitālu un noturīgu
ekonomikas atveseļošanu.
Tāpat ministre stāstīja, ka vēl līdz 15.februārim
pašvaldības Satiksmes ministrijā iesniedz apliecinājumus par interneta
pieslēgumu izveidi, lai nodrošinātu risinājumus interneta jaudai, par kuru līdz
šim nereti saņemtas sūdzības.
Šuplinska Saeimas komisijā arī teica, ka IZM redz, ka
daudzas skolas nav atradušas optimālu veidu, [kā nodrošināt attālinātas
mācības], jo “viens pret vienu” pārcelt klātienes mācību formu uz
attālinātām mācībām nav iespējams, un no tā ciešot skolotāji un bērni.
Vēl ministre teica, ka skolotāji un skolu direktori
paši zina, ka pedagogu ieguldījums mācību procesā ir atšķirīgs, skaidrojot, ka
IZM nevar pārliecināt valdību par to, ka visi 55 000 pedagogi, sākot ar
pirmsskolām līdz pat augstākajai izglītībai, strādā vienlīdz mērķtiecīgi un
atbildīgi.
“Ministru prezidentam varu teikt, ko gribu –
viņam ir divu dažādu skolu piemēri, ko sarunās viņš min. Tā ir mana problēma un
tā ir valdības izpratne,” atklāja Šuplinska, uzsverot, ka kopumā IZM
piedāvā divus finansiāla atbalsta mehānismus. Viens ir jau minētās piemaksas
pirmsskolu un speciālās izglītības pedagogiem, bet otrs mehānisms paredz segt
virsstundu darbu pārējo pedagogu grupu darbiniekiem, klases audzinātājiem, kuri
notur individuālas konsultācijas audzēkņiem gatavojoties eksāmeniem vai
augstskolu beidzējiem.
“Pārējo pedagogu grupu darbiniekiem varam rosināt
segt individuālas konsultācijas, proti, cik lielā mērā skolotājam kā klases
audzinātājam, kurš strādā ar sociālā riska grupām, skolas un augstskolu
beidzējiem palielinās individuālo konsultāciju skaits,” teica ministre,
paskaidrojot, ka tas būtu virsstundu darbs, kam IZM varētu prasīt atbalstu.
Foto: pixabay.com
