Izskanot draudiem par to, ka cilvēki varētu iziet ielās un rīkot
protesta akcijas, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien lēma
nodot izskatīšanai parlamenta Sociālo un darba lietu komisijā iedzīvotāju
iniciatīvu par vakcinācijas pret Covid-19 brīvprātības principu.
Iedzīvotāju iniciatīva “Vakcinācijai aizvien
jābūt brīvprātīgai” tika atkārtoti iesniegta Saeimā. Kā iepriekš informēja
“Manabalss.lv” komunikācijas vadītājs Didzis Meļķis, 25.maijā Saeimas
Sociālo un darba lietu komisija “ne sevišķi artikulēti” lēma par
attiecīgo kolektīvo iesniegumu, skaidrojot, ka iesnieguma tālāka virzība nav
aktuāla, jo vakcinācija pret Covid-19 Latvijā jau ir brīvprātīga.
Šodien iniciatīvas pārstāvis Artūrs Ikvilds paziņoja,
ka, ja netiks veidota atsevišķa darba grupa vai netiks runāts ar ekspertiem,
kas nestrādā Veselības ministrijā un valsts pārvaldē, piemēram, Lauri Līcīti,
tad, viņaprāt, nekas nemainīsies un nākamreiz vismaz 33 000 idejas aizstāvji
izies ielās.
Ikvilds teica, ka nesaprot, kad Saeima pārtrauks
“piespiedu vakcinēšanos”. “Ja likumā darba devējs varēs atlaist
nevakcinēto darbinieku, tad tas ir emocionāls terors,” pauda iniciatīvas
pārstāvis, skaidrojot, ka viņš nevakcinēsies, jo šī esot ārkārtas vakcīna, kas
neesot līdz galam pārbaudīta “oficiālajā trīs un vairāk gadu posmā”.
“Es neuzskatu, ka tas ir tā vērts. Ja mani par to
var atlaist – es pievienojos Aldim [Gobzemam],” akcentēja Ikvilds,
atzīmējot, ka tas esot pretrunā ar deputātu iepriekš solīto. Viņš draudēja ar
tikšanos pie Ministru kabineta un Saeimas, ja deputāti lems šo iniciatīvu
nenodot tālākai izvērtēšanai.
Deputāts Normunds Žunna (JKP) vaicāja, vai Ikvilds ir
Gobzema “Likums un kārtība” organizācijas biedrs, uz ko iniciatīvas
pārstāvis pēc neilgas vilcināšanās atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka
iniciatīvu ir virzījis patstāvīgi.
Žunna šaubījās par to, vai “Manabalss.lv” šo
iniciatīvu nebija jāpieņem kā organizācijas iniciatīvu, ievērojot attiecīgi
visas prasības, tomēr portāla pārstāvis skaidroja, ka šī nav uzskatāma par
partijas iniciatīvu, jo Ikvilds to iniciējis pats. Vajadzības gadījumā
“Manabalss.lv” noslēdzot līgumus ar parakstu vākšanas iniciatoriem,
un tas esot izdarīts arī šajā gadījumā.
Tāpat komisijā radās diskusijas par to, ko darīt ar šo
iniciatīvu, ja reiz teju identisks kolektīvais iesniegums ticis nodots Sociālo
lietu komisijai. Mandātu komisijas pārstāve Līva Bite informēja, ka juridiski
deputātiem šī iniciatīva jāuztver kā pavisam jauns kolektīvais iesniegums un
jālemj par tā turpmāku izskatīšanu vai neizskatīšanu.
Rezultātā parlamentārieši lēma nodot šīs iniciatīvas
izskatīšanu Saeimas Sociālo lietu komisijai, kā arī Saeimas Prezidiju lūgt šo
jautājumu iekļaut tuvākās parlamenta ārkārtas sēdes darba kārtībā.
Kopš iniciatīvas pirmās iesniegšanas
Saeimā jauno parakstu skaits ir virs 17 000.
Iepriekš veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP)
pauda, ka neatbalsta obligātas vakcinēšanās pret Covid-19 ieviešanu, lai gan
viņš neizslēdza, ka ir pieļaujami izņēmuma gadījumi, kad darba pienākumu dēļ ir
nepieciešama obligāta vakcinēšanās.
18.jūnijā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam
“Rīta panorāma” ministrs atzina, ka obligāta vakcinācija ir nepareizs
virziens, jo vakcinācijai pret Covid-19 Latvijā arvien ir jābūt brīvprātīgai.
Turpretī vakar Ministru kabinets lēma, ka darba
devējam būs tiesības atbrīvot no amata darbinieku, kurš līdz 15.septembrim
nebūs ieguvis Covid-19 sertifikātu. Tāpat nolemts, ka vakcinēšanās būs obligāta
ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs.
Valdība vienojās, ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar
Veselības ministriju, Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju un Finanšu
ministriju līdz 14.jūlijam sagatavos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības
pārvaldības likumā, paredzot virkni nosacījumu.
Izstrādājot likuma grozījumus, būs jāparedz darba
devēja pienākumu nepakļaut paaugstinātam inficēšanās riskam sabiedrības grupas,
kurām ir īpaši augsts risks veselībai saistībā ar Covid-19 saslimšanu.
Likumprojektā jāparedz darba devēja pienākums
ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs nodrošināt
epidemioloģiski drošus pakalpojumus, proti, pakalpojuma sniedzējam būs jāiegūst
sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.
Tāpat likumprojektā plānots paredzēt valsts un
pašvaldību pienākumu sniegt klātienē tikai epidemioloģiski drošus pakalpojumus,
vienlaikus paredzot iespēju personām, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas
sertifikāta, saņemt klātienē tikai tos pakalpojumus, kur nav iespējama
neklātienes pakalpojumu sniegšana.
Ar likuma grozījumiem arī rosināts paredzēt darba
devējam tiesības pieprasīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu
nodarbinātajiem, kuri pilda darba pienākumus, kas saistīti ar palielinātu risku
inficēt citas personas vai palielinātām iespējām inficēties pašiem. Sertifikāts
būtu nepieciešams arī darbiniekiem, kuri pakalpojumus sniedz klātienē valsts un
pašvaldību iestādēs vai kuru darba pienākumi ir kritiski iestādes vai uzņēmuma
darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Likumprojekta izstrādē iesaistītajām ministrijām
uzdots izvērtēt minēto prasību atbilstību Satversmei.
Foto: no arhīva
