Jaunajā 2020./2021.mācību gadā Latvijas 677 skolu 1.-12.klasēs
mācīsies aptuveni 214 371 skolēni, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas
(IZM) provizoriskie dati.
Plānots, ka no tiem vairāk nekā 20 000 būs
pirmklasnieki.
Iepriekš konferencē pašvaldību izglītības
speciālistiem ministrijas pārstāve Līga Buceniece norādīja, ka pagaidām
plānots, ka šogad skolēnu skaits būs nemainīgs. Pēc viņas paustā, pagaidām
šķietami pieaugums vērojams sākumskolas posmā, kur pirmo klašu esot daudz
vairāk nekā pērn, bet samazinājums kā katru gadu plānots vidējās izglītības
posmā.
Precīzi dati par skolēnu skaitu katrā izglītības posmā
gaidāmi, sākoties jaunajam mācību gadam.
Tāpat zināms, ka šajā mācību gadā Latvijā skolēniem
durvis vērs 677 izglītības iestādes, no tām 291 ir pašvaldību dibinātās
vidusskolas un ģimnāzijas, 236 – pamatskolas, 43 – sākumskolas un 44 –
speciālās izglītības iestādes, kā arī 63 privātās izglītības iestādes.
Vienlaikus IZM līdz šim ir saskaņojusi vairāku
izglītības iestāžu likvidāciju un reorganizāciju.
Ministrijas mājaslapā publicētā informācija liecina,
ka likvidācija saskaņota par 12 skolām, reorganizācija, mainot skolas pakāpi,
saskaņota par desmit skolām, deviņas izglītības iestādes tiks reorganizētas,
pievienojot tās citām, bet vēl divas skolas tiks reorganizētas apvienojot.
No 30.jūnija likvidēta Asūnes sākumskola Dagdas
novadā, savukārt ar 31.jūliju likvidēta Izvaltas pamatskola Krāslavas novadā un
Annenieku pamatskola Dobeles novadā. 1.augustā likvidēta arī Ezersalas speciālā
pamatskola Ciblas novadā un Rudes sākumskola Nīcas novadā.
Ar 31.augustu likvidēta Aizkraukles Vakara (maiņu)
vidusskola, Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskola, Ēveles pamatskola Burtnieku
novadā, Sīļukalna pamatskola Riebiņu novadā, Sunākstes pamatskola Jaunjelgavas
novadā, Ozolmuižas pamatskola Alojas novadā un Vandzenes pamatskola Talsu
novadā.
No 1.jūlija Gulbenes Vakara (maiņu) vidusskolu
pievienoja Gulbenes 2.vidusskolai, Daugavpils 1.speciālo pamatskolu pievienoja
Daugavpils Stropu pamatskolai, bet Kārķu sākumskolu pievienoja Ērģemes
pamatskolai.
21.augustā Ventspils novada Ances pirmsskolas
izglītības iestādi “Vālodzīte” pievienoja Ances pamatskolai,
27.augustā Krāslavas pamatskolu pievienoja Krāslavas Valsts ģimnāzijai,
savukārt 31.augustā Suntažu internātpamatskola-rehabilitācijas centrs tika
pievienota Suntažu vidusskolai.
Tajā pašā dienā Viļakas pamatskola tika pievienota
Viļakas Valsts ģimnāzijai, bet Jēkabpils pamatskola pievienota Jēkabpils
2.vidusskolai. Talsu sākumskola no šodienas pievienota Talsu Valsts ģimnāzijai.
1.augustā Gulbenes 2.vidusskola un Gulbenes novada
Valsts ģimnāzija tika reorganizētas apvienojot un izveidota Gulbenes novada
vidusskola, bet 3.augustā Valkas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādi
“Pasaciņa” un Valkas pilsētas speciālo pirmsskolas izglītības iestādi
“Pumpuriņš” apvienoja, izveidojot Valkas pilsētas pirmsskolas
izglītības iestādi.
Reorganizācija, mainot izglītības pakāpi, no 31.jūlija
skāra Misas vidusskolu, kura kļuva par Misas pamatskolu, 1.augustā Balvu
pamatskola tika reorganizēta par Balvu sākumskolu, savukārt no 31.augusta
reorganizācija skāra Strenču novada vidusskolu, kura tika reorganizēta par
Strenču pamatskolu, bet Pāvilostas vidusskola kļuva par Pāvilostas pamatskolu.
Tāpat no 31.augusta Augstkalnes vidusskola Tērvetes
novadā kļuvusi par Augstkalnes pamatskolu un Zemītes pamatskola Kandavas novadā
reorganizēta, mainot pakāpi par Zemītes sākumskolu.
No šodienas reorganizāciju piedzīvo Vilgāles
pamatskola, kura kļūst par Vilgāles sākumskolu, bet Virgas pamatskola tiks
reorganizēta par Virgas pirmsskolas izglītības iestādi “Gaismiņa”.
Ministrijā iepriekš informēja, ka saskaņošanā vēl ir
divu pašvaldību lēmumi – Rīgā par Rīgas Lastādijas pamatskolu un Limbažos par
Limbažu sākumskolas un Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolas pievienošanu Limbažu
novada ģimnāzijai.
Jau ziņots, ka pērn, mainot īstenoto izglītības
pakāpi, tika reorganizētas 12 izglītības iestādes, apvienošana vai pievienošana
citai izglītības iestādei skāra 28 izglītības iestādes, bet likvidētas tika 14
skolas.
Ministrijā iepriekš skaidroja, ka lēmumu par
izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizāciju vai slēgšanu pieņem pašvaldības
kā izglītības iestāžu dibinātāja. Par savu lēmumu pašvaldības informē IZM,
iesniedzot nepieciešamos dokumentus un informāciju un lūdzot ministrijai šo
lēmumu saskaņot.
Atbilstoši noteiktajai kārtībai ministrija, izskatot
jautājumu par saskaņojumu, izvērtē saņemto informāciju un nepieciešamības gadījumā
pieprasa pašvaldībai arī papildu skaidrojumu.
Tiek izvērtēts pašvaldības sniegtais skaidrojums par
izglītības iestādes darba kvalitāti, proti, skolēnu mācību rezultāti,
izglītības programmu piedāvājums, pedagogu un izglītības iestādes vadītāja
darba kvalitāte un citi faktori, ieskaitot turpmākās izglītības pieejamību,
transporta nodrošinājumu un izglītības iestāžu tīkla attīstību novadā, kā arī
iesaistīto pušu informētību un viedokli.
Foto: pixabay.com
