Šodien jauno mācību gadu sāks aptuveni 215 000 skolēnu, liecina Izglītības
un zinātnes ministrijas (IZM) provizoriskie dati.
Lai arī precīzs skolēnu skaits būs zināms tikai septembra otrajā pusē, kad
IZM saņems un apkopos pašvaldību sniegto informāciju, IZM skaidroja, ka skolēnu
skaits šogad būtiski neatšķiras no pagājušā gada rādītāja. Pirmo reizi skolas
durvis šogad vērs aptuveni 20 000 pirmklasnieku. Arī 1.klases skolēnu skaits
saskaņā ar provizoriskajiem datiem saglabājies pērnā gada līmenī.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, sarucis ir jaunajā mācību gadā durvis vērušo
izglītības iestāžu skaits. Ja pērn Latvijā darbojās 776 vispārējās izglītības
iestādes, tad gada laikā tikuši pieņemti lēmumi par 14 izglītības iestāžu
likvidāciju, savukārt vēl vairāki desmit izglītības iestāžu reorganizācijas
rezultātā apvienojušās ar citām skolām.
Jaunajā mācību gadā izglītības iestādes gaida vairākas pārmaiņas.
Pirmsskolās mācības turpmāk tiks īstenotas pēc jaunās kompetenču pieejā
balstītās sistēmas, tādējādi sākot visu izglītības pakāpju pakāpenisku pāreju
uz jauno mācību saturu. Mācību satura apguves norise un plānotie bērnam
sasniedzamie rezultāti pirmsskolas programmā norādīti trim pirmsskolas
izglītības posmiem.
Mācību programmā katram izglītības posmam atbilst aptuvens bērna vecums,
proti, pirmais posms atbilst vecumam no 1,5 līdz trīs gadiem, otrais posms – no
trīs līdz pieciem gadiem, bet trešais posms – no pieciem līdz sešiem gadiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā pirmsskolas izglītības satura
īstenošanas mērķis ir “zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kurš
dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, patstāvīgi darbojas, ieinteresēti un ar prieku
mācās, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo
mijiedarbību tajā”.
Līdz ar jaunā mācību gada sākumu sākta arī pakāpeniska pāreja uz mācībām
valsts valodā. Pamatizglītībā no šī gada 1.septembra pakāpeniski tiek piedāvāti
trīs valsts valodas lietojuma proporciju modeļi mazākumtautību izglītības
programmu apguvē, no kuriem izglītības iestādei saskaņā ar savā attīstības
plānā izvirzītajām prioritātēm ir jāizvēlas viens.
Septembra sākumā spēkā stājušies arī grozījumi pedagogu darba samaksas
noteikumos, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas apmēra pieaugumu līdz 750
eiro. Pagaidām gan finansējums atrasts vien tikai šī gada pēdējiem četriem
mēnešiem. Par turpmāko tiks lemts nākamā gada budžeta izstrādes procesā. Lai 2020.gadā
un turpmāk nodrošinātu finansējumu pedagogu minimālās algas likmes
palielināšanai līdz 750 eiro, nepieciešamai 22 973 631 eiro. Vienlaikus
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība turpina uzturēt prasību
par tālāku pedagogu algu celšanu, kam būtu jānotiek saskaņā ar valdībā iepriekš
apstiprināto pedagogu darba samaksas modeli.
Foto: no arhīva
