Veselības ministrijā (VM) plāno veikt
izmaiņas aptieku izvietojuma kritērijos, kā rezultātā jaunas
aptiekas nedrīkstēs atvērt mazāk nekā 500 metru attālumā no
jau esošas aptiekas, trešdienas preses konferencē atklāja VM
Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
Individuāliem farmaceitiem piederošajām
aptiekām minētais nosacījums nebūs jāievēro, jo, kā norādīja
Kaupere, šāda veida aptiekām nav tādas pašas priekšrocības kā
vertikāli integrētām aptiekām, kas iegūst ražotāju atlaides un
šķērssubsīdijas.
Izņēmums šajā gadījumā būtu
aptiekas lielajos tirdzniecības centros – tās varēs atvērt arī
tad, ja ārpus centra tuvāk par 500 metriem ir cita aptieka.
Saskaņā ar 2006.gadā ieviesto
regulējumu, šāds distances ierobežojums patlaban attiecas uz visu
diennakti strādājošām aptiekām, kā arī aptiekām, kas pašas
ražo medikamentus. Tomēr, kā atzīmēja Kaupere, līdz šim ir
konstatēti gadījumi, kad ar šo regulējumu tiek manipulēts,
piemēram, uzstādot zāļu ražošanas iekārtu aptiekā, bet
neizmantojot to medikamentu ražošanai.
VM arī plāno noteikt, ka apdzīvotās
vietās ar iedzīvotāju skaitu, kas nepārsniedz 4000, varēs
izvietot tikai vienu aptieku šobrīdējo divu vietā.
Attiecībā uz slimnīcās esošajām
aptiekām tiek rosināts, ka tās varēs atvērt arī tad, ja ārpus
ārstniecības iestādes tuvāk par 500 metriem jau ir cita aptieka.
Tāpat vienam aptieku īpašniekam varēs piederēt tikai viena
aptieka. Šajā gadījumā, kā piebilda veselības ministre Ilze
Viņķele (AP), vērtējot vai kādam īpašniekam jau pieder aptieka
minētajā teritorijā, ņems vērā patiesos labuma guvējus.
Ministrijas mērķis, pārskatot aptieku
izvietojuma kritērijus, ir veicināt kvalitatīvas farmaceitiskās
aprūpes pieejamību pēc iespējas plašākam iedzīvotāju skaitam,
veicināt efektīvu aptieku darbību un nodrošināt vienmērīgu un
racionālāku aptieku izvietojumu.
Tāpat, īstenojot šīs reformas, VM
cer mazināt risku, ka strādātgribošas individuālās aptiekas
tiek iekļautas lielajos aptieku tīklos, kā arī novērst praksi,
ka tirgus dalībnieki, veicot manipulatīvas darbības, iegūst
priekšrocības, savu komercinterešu īstenošanai.
Pēc Viņķeles paustā, līdz šim
galvenais iebildums no nozares bijis par farmaceitu īpašumā esošās
aptiekas īpašo statusu. “Saskaņošanā es redzu visnotaļ
sarežģītas diskusijas,” par šo punktu izteicās ministre.
Arī diskusijas par to, ka tiek mainīti
aptieku izvietojuma kritēriji slimnīcu teritorijās, esot bijušas
smagas.
Tomēr politiķe ir pārliecināta, ka
“brīvais tirgus farmācijā un aptieku biznesā diemžēl nedod
rezultātu, kas, iespējams, ir, tirgojot pienu, proti, – lielāku
pieejamību un zemāku cenu”. “Atstājot regulāciju tikai
un vienīgi tirgus ziņā – mēs faktiski piedzīvojam situāciju,
kur cenas gluži pretēji – nevis samazinās, bet pieaug,”
argumentēja Viņķele.
Šie kritēriji būs spēkā tikai
attiecībā uz jaunatvērtām vai savu atrašanās vietu mainošām
aptiekām. “Esošo aptieku izvietojumu mēs neietekmējam,”
sacīja VM pārstāve.
Vienlaikus paredzēts ieviest kritērijus
aptieku vietu maiņai. Kā skaidroja Kaupere, šobrīd ir doma, ka
aptieka varēs pārvietoties 100 metru teritorijā atkarībā no tā,
kur tā atrodas. Šāds regulējums tiek rosināts, lai novērstu
situācijas, kad, piemēram, atveroties jaunam tirdzniecības
centram, aptiekas pārvācās uz izdevīgāku vietu, bet vietējie
iedzīvotāji paliek bez farmaceitiskās aprūpes.
Izrietot no nozares aplēsēm, ministre
norādīja, ka pirmajā vilnī – noņemot kairinājumus, kas īpaši
attiecas uz ķēžu aptiekām un atbrīvojoties no aptiekām, kas
potenciāli ir nerentablas – to kopskaits valstī varētu sarukt par
70 līdz 80 aptiekām. Tomēr primārais šī regulējuma mērķis
nav mazināt aptieku skaitu, piebilda Kaupere.
Pēc Zāļu valsts aģentūras datiem,
Latvijā 2019.gadā bija 766 aptiekas, bet efektīvas sistēmas
nodrošināšanai, pēc ministrijas aprēķiniem, būtu jābūt 480
aptiekām jeb par 37% mazāk salīdzinot ar šobrīd esošo aptieku
skaitu.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības
organizācijas (OECD) dati rāda, ka farmaceitu skaits uz 100 000
iedzīvotājiem Latvijā atbilst vidējam OECD valstu rādītājam,
kamēr aptieku skaits uz 100 000 iedzīvotājiem ir par 44% lielāks
nekā vidēji OECD valstīs. No tā izriet, ka Latvijas lielais
aptieku skaits ar relatīvi mazāku farmaceitu skaitu rada risku
kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai
iedzīvotājiem, jo aptiekāru daudzums kopumā ir nepietiekams,
skaidroja Kaupere.
Pēc ministrijā paustā, turpinot
attīstīties vertikālai un horizontālai integrācijai, proti,
pieaugot lieltirgotavām piederošo aptieku skaitam, vērojama
atsevišķu tirgus dalībnieku dominēšana un ietekmes
palielināšana. Aptieku skaits palielinās lieltirgotavu īpašumā
esošo aptieku ķēdēs, individuālo aptieku vai mazāko aptieku
tīklu skaitam samazinoties. Rezultātā aptieku konkurence
samazinās, aptieku skaitam kopumā nemainoties, bet uz 100 000
iedzīvotāju katru gadu pat palielinoties.
Šīs izmaiņas vēl tikai tiks skatītas
valsts sekretāru sanāksmē.
Jau ziņots, ka pērn aizsākās aptieku
izvietojuma kritēriju pārskatīšana, kā arī ministrijas pārrunas
ar farmācijas nozari.
Foto: no arhīva
