No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi
varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā
arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu
sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības
vietām, paredz otrdien valdības atbalstītie grozījumi Ministru
kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi
“Covid-19” infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos
ārtelpās nav plānotas – tāpat kā patlaban maksimāli
pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.
Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas
pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās
sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un
atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.
Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts
strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to
pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz
vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas
sēdus pie galdiņiem.
Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku
ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises
vietās nosakāmā nepieciešamā platība – no četriem
kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem. Savukārt prasība
ēdinātājiem nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem tiek
saglabāta.
Līdzīgi ierobežojumu mīkstinājumi
tiek attiecināti arī uz kultūras, sporta, reliģiskās darbības
vietām, kuras arī varēs strādāt līdz plkst.2, un arī tajās
vienam cilvēkam būs jānodrošina vairs tikai trīs kvadrātmetru
liela platība. Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka šādas
vietas pamatā ir organizētas un var nodrošināt cilvēku plūsmas
kontroli un to kā tiek ievēroti “Covid-19” ierobežošanas
noteikumi.
Savukārt izklaides vietu, tajā skaitā
diskotēku un naktsklubu, kur pamatpakalpojums ir izklaide, piemēram,
dejas vai spēles, darbība ir saistīta ar ievērojami augstu
“Covid-19” izplatības risku. To pierāda gan citās valstīs,
gan Latvijā epidemioloģiski izmeklētie gadījumi, atzīmē VM.
Tāpēc tām darba laika ierobežojumi netiks mainīti – plānots, ka
arī turpmāk tās varēs strādāt ne ilgāk kā līdz plkst.24.
Tāpat šādas vietas arī apmeklē
lielāks skaits ārvalstu tūristu un, ņemot vērā to, ka Latvijā
vismaz katrs trešais saslimšanas gadījums ar “Covid-19” ir
saistīts ar atrašanos ārvalstīs, šis ir riskus pastiprinošs
apstāklis, skaidrots ministrijā. Tādēļ šo vietu darbība tiek
noteikta līdz plkst.24, lai ierobežotu laiku, kad šādās vietās,
kur ir apgrūtināta pulcēšanās ierobežojumu kontrole, pulcējas
cilvēki.
Tomēr tiek saglabāts nosacījums, ka
cilvēku skaits, kas vienlaicīgi pulcējas konkrētā vietā,
nedrīkst pārsniegt 50%, ko pieļauj konkrētās vietas kapacitātes.
Ņemot vērā šīs izmaiņas, kā arī
to, ka no 1.augusta brīvā dabā vienlaicīgi var pulcēties 3000
cilvēku, tiek pārskatīta norma, kas noteica pienākumu pasākuma
organizatoriem vai pakalpojuma sniedzējiem, kuru telpas pārsniedz
1000 kvadrātmetrus, izstrādāt pasākumu plānus, lai ieviestu
“Covid-19” izplatības ierobežošanas pasākumus saimnieciskā
pakalpojuma sniegšanas vietā vai pasākuma norises vietā.
Jaunā norma paredz to, ka saimnieciskā
pakalpojuma sniedzējiem un pasākuma organizētājiem, kuru pasākuma
norises laikā vai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas laikā var
pulcēties vairāk kā 500 cilvēku, gan iekštelpās, gan brīvā
dabā, ir jāizstrādā pasākumu plāns “Covid-19” izplatības
ierobežošanai, paredzot cilvēku plūsmu plānošanu un citus
pasākumus.
Teātra izrādēs, koncertos un kino
seansos skatītāji atrodas savās sēdvietās, tādējādi šie
pasākumi ir saistīti ar ievērojami mazāku “Covid-19”
izplatības risku. Apzinoties arī to, ka šādos pasākumos ir
iespējams nodalīt cilvēku plūsmas, attiecībā uz šādiem
kultūras pasākumiem tiek veikts izņēmums, pieļaujot to, ka
pasākumā var piedalīties vairāk nekā 50% no objektā iespējamās
kapacitātes, ja tiek nodrošināts, ka tiek nodalītas cilvēku
grupas pa 300, kas savstarpēji nesastopas nevienā pasākuma norises
posmā.
Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem ir
jānodrošina atsevišķa ieeja, izeja, tualetes un vieta
starpbrīžiem. Noteikumi jau šobrīd paredz to, ka, ja kultūras
pasākuma norises vietā tiek nodrošināts tas, ka skatītāji
atrodas savās sēdvietās, starp sēdvietām jānodrošina viena
metra attālums divu metru vietā.
Fiksētas personalizētas sēdvietas
nozīmē to, ka katram apmeklētājam ir sava sēdvieta, kas pasākuma
norises laikā netiek mainīta un Slimību profilakses un kontroles
centra epidemiologiem, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, ir
iespējams identificēt personu, kas konkrētajā sēdvietā ir
atradusies, un sazināties, lai veiktu pretepidēmijas pasākumus.
Informāciju par personu, kas atradusies
fiksētajā personalizētajā sēdvietā, epidemioloģiskās
izmeklēšanas nolūkiem uzglabā 30 dienas.
Vienlaikus tiek noteikts, ka amatieru
koru un ansambļu dalībniekiem ir jāievēro divu metru fiziskā
distancēšanās, jo atšķirībā no runāšanas, dziedot veidojas
gaisa aerosoli, kuru rezultātā infekcijas pārnešana notiek daudz
tālāk.
Šie nosacījumi netiek attiecināti uz
profesionāļu kolektīviem, jo tie ir uzskatāmi kā darba
kolektīvs, kura dalībnieki atrodas kopā ikdienā, savukārt
amatierkolektīvi sapulcējas atsevišķas reizes nedēļā, papildus
savām ikdienas gaitām, tādējādi pastāv risks, ka šie cilvēki
sastopas ar saviem darba kolēģiem un citiem kolektīviem, tādējādi
palielinot infekcijas izplatīšanās risku.
Tāpat tiek noteikts, ka jaunais valstu
saraksts, no kurām atgriežoties, ir jāievēro 14 dienu
pašizolācija stājas spēkā dienu pēc tā publicēšanas Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā, proti sestdien.
VM skaidro, ka SPKC šo sarakstu savā tīmekļa vietnē publicē
piektdienā, un atbilstoši esošajam regulējam saraksts uzreiz
stājas spēkā. Līdz ar to sabiedrībai ir grūtības to piemērot,
jo nav iespējams izsekot, no kura brīža jānodrošina attiecīgo
nosacījumu ievērošana. Tādēļ tiek rosināts noteikt konkrētu
brīdi, kurā SPKC publicētais valstu saraksts tiek piemērots.
Ņemot vērā to, ka ir iespējamas
situācijas, kad Latvijas robežu šķērso persona, kas “Covid-19”
jau ir pārslimojusi un nevar inficēt citus cilvēkus, tiek
noteikts, ka šie cilvēki var neievērot pašizolāciju, ierodoties
no valsts, kas ir publicēta SPKC tīmekļa vietnē kā valsts
attiecībā uz kuru ir attiecināmi īpaši piesardzības vai
drošības pasākumi. Šādos gadījumos personas rīcībā būtu
jābūt ārsta slēdzienam par pārslimotu “Covid-19”, kuru
persona var uzrādīt ģimenes ārstam. Nepieciešamības gadījumā
ģimenes ārsts šīm personām var nozīmēt “Covid-19”
antivielu testu, lai pārliecinātos par slimības gaitu.
Ņemot vērā to, ka atsevišķās
situācijās personām, kurām ir pozitīvs “Covid-19” tests, ir
nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi ārstniecības iestādē,
piemēram, nepieciešams veikt antivielu testu, lai pārliecinātos,
vai tiešām persona ir infekcioza, ieviesta iespēja, ka persona,
kurai ir apstiprināts “Covid-19”, var pamest dzīvesvietu, lai
ar ārsta norīkojumu apmeklētu ārstniecības iestādi.
Šādā gadījumā persona uz
ārstniecības iestādi dodas, maksimāli ievērojot piesardzības
pasākums – lietojot medicīnisko sejas maksu, neizmantojot
sabiedrisko transportu un ievērojot citus piesardzības pasākumus
saskaņā ar ārsta norādījumiem.
Jau ziņots, ka pēdējo nedēļu laikā
“Covid-19” izplatība pasaulē, tai skaitā arī Eiropas
Savienībā (ES) pakāpeniski palielinās. ES “Covid-19”
saslimstības rādītājs palielinājies par 19%.
Arī Latvijā novērojama neliela
kumulatīvā “Covid-19” 14 dienu saslimstības rādītāja
palielināšanās no 1,7, kas bija reģistrēts 27.jūlijā uz 2,9 –
3.augustā. Pagājušajā nedēļā apmēram 35% saslimšanas
gadījumu saistīti ar uzturēšanos ārvalstīs. Vietējas izcelsmes
“Covid-19” saslimšanas gadījumi ir saistīti ar vietējiem
perēkļiem.
Tādēļ, ministrijas ieskatā, Latvijā
“Covid-19” izplatība tiek kontrolēta un ir iespējas mazināt
atsevišķus ierobežojumus.
Ministrijā skaidro, ka, lai nodrošinātu
sabiedrības līdzestību ieviestajiem “Covid-19” ierobežošanas
pasākumiem, ir jāveic to pakāpeniska mazināšana, situācijā,
kad ir zemi “Covid-19” izplatības riski valstī.
Foto: no arhīva
