Gājēju kāju piemīcīts nenoslaucītu betona putekļu klājums uz ietves Katoļu ielā vēl šodien liecina par to, ka pagājušā nedēļā tur tika izbūvēta taktilā vadlīnija, kas domāta cilvēkiem ar vāju redzi. Jau gadu desmitiem šajā Katoļu ielas posmā no Lielās ielas līdz Raiņa ielai ietve izskatījās nepieņemami – saplaisājis, koku sakņu izcilāts un bedrains asfalts. Tas nebija piemērots ne vecākiem ar bērnu ratiņiem, ne invalīdiem ratiņkrēslā, ne velobraucējiem. Pirms mēneša šajā vietā līdzeni uzklātais bruģis priecēja daudzus, kas ikdienā pārvietojas pa Katoļu ielu. Taču nepagāja ilgs laiks, kad atkal uz Katoļu ielas ietves sāka rosīties vīri darba apģērbā, kas ar betona zāģi ar betona putekļu mākoni grieza jaunuzklāto bruģi, lai varētu tajā iebūvēt jau minēto vadlīniju.
Pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” pārstāves Kristīnes Lazdiņas atbildē zz.lv tika paskaidrots, ka Katoļu ielā izbūvētā vadlīnija savienosies ar jau esošajām vadlīnijām Lielajā un Raiņa ielā. Ne vārda par to, ka darbu veikšanā kaut kas būtu nepareizi.
Arhitekts Vents Grietēns dusmojas, ka tomēr darbs nav veikts apmierinoši. Viņš paskaidro, ka tajos gadījumos kad ir jāizveido taktilā bruģa vadlīnija jau iepriekš izbūvētā gājēju ietvē, tad no bruģa seguma tiek akurāti izņemti bruģakmens elementi zonā, kurā jāizveido šī vadlīnija un tad vajadzīgā konfigurācijā tiek iestrādāti taktilā bruģakmens elementi. Turklāt no izņemtā bruģakmens elementiem tiek “piėgriezti” sadurvietu elementi un ievietoti vajadzīgajās sadurvietās. Piezāgēšanu un piefrēzēšanu veic darba noslēgumā pēc vadlīnijas elementu izbūves, nevis tā sākumā.
Taču pavisam citādi rīkojas, ja gājēju ietve tiek pārbūvēta un secīgi tiek organizēti darbi. V.Grietēns uzsver, ka šajā gadījumā vispirms pareizajā vietā un konfigurācijā tiek ielikti taktilā bruģa elementus un pārējo segumu ieklāj jeb “piebruģē” pēc tam.
“Katoļu ielas gadījumā nesen tika nomainīts viss trotuāra segums (asfalts nomainīts ar bruģakmens segumu), tātad būvniekam samaksāts ir samaksāts par visas platības izbūvi (šai visai pārbūvējamai platībai tika arī iepirkts bruģakmens). Pēc tam droši vien atcerējās par vides pieejamības prasībām un aizmirsto taktilās vadlīnijas izbūvi. Tad atkal tika organizēti būvdarbi, kuros jāmaksā par tikko uzliktā bruģa frēzēšanu, demontāžu un bruģēšanu par jaunu taktilās līnijas zonā, ” spriež V.Grietēns. Viņam rodas jautājums: “Kāpēc jelgavniekiem ar saviem nodokļiem jāmaksā par dubultā darītu darbu un materiāliem, ja kādam, kurš šo pasākumu organizēja, nav bijis laika iedziļināties un pareizi saplānot darbu secību? Vai varbūt tomēr jāmaksā būtu šai amatpersonai, kura izšķērdīgi un bezatbildīgi rīkojas ar budžeta naudu?” V. Grietēns piebilst, ka komersantam, nodokļu pelnītājam neviens nekad dubultā nemaksās par paša neizdarībām un neorganizētību.
Foto: zz.lv
