Tuvākajās pāris nedēļās lielākā daļa Jelgavas iedzīvotāju gūs iespēju dzīvot «zaļāk», jo vēl 80 vietās visā pilsētā tiks izvietoti koši dzeltenie un zaļie konteineri atkritumu šķirošanai. Pagaidām galvenais arguments atkritumu dalīšanai ir rūpes par dabas resursiem, taču nākotnē apzinīga šķirošana ļaus ne vien saudzēt vidi, bet arī dzīvot lētāk.
Daudzi jelgavnieki ir pamanījuši, ka dalītās atkritumu vākšanas (DAV) punkti kopš novembra ir vairākos Jelgavas benzīntankos, pie skolām un citām sabiedriskajām ēkām. Pāris mēnešu pieredze liecina, ka cilvēki šķiro arvien vairāk, turklāt dara to diezgan pareizi, ievērojot, kas kurā tvertnē liekams. Jau līdz martam papildus šiem aptuveni 30 punktiem aģentūra «Zemgales EKO» sola tādus pašus krāsainos konteinerus izlikt arī pie daudzstāvu mājām kopumā vēl 80 vietās. Tātad turpmāk katrā dzīvoklī būtu jāatliek sānis līdz šim pie pārējām drazām mestās lietas, kas derīgas pārstrādei (papīrs, kartons, plastmasas iepakojumi un stikla tara), un vēlāk tās jāievieto attiecīgās krāsas konteineros.Diemžēl papīram, plastmasai un stiklam paredzēto tvertņu nebūs privātmāju rajonos. «Tāds nebija projekta mērķis,» skaidro «Zemgales EKO» juriste Evija Vaivode. Šo namu iedzīvotājiem esot paredzēti DAV laukumi Paula Lejiņa ielā 6 un Salnas ielā 20, kur katrs pārstrādei derīgos atkritumus var nogādāt pats.«Mums tuvākais laukums Salnas ielā tomēr ir diezgan tālu. Tas nozīmē, ka mājās būtu jāatvēl daudz vietas papīra un pudeļu ilgākai glabāšanai,» skeptiska ir jelgavniece Gunita, kura dzīvo privātmājā Filozofu ielas rajonā. Viņa spriež, ka kaimiņmāju iedzīvotāji būtu gatavi pat likt naudu kopā un samaksāt paši par krāsainajiem konteineriem, ja vien tos uzstādītu ielas galā. Tur, starp citu, tagad esot nelegālā izgāztuve, kuru nevienam atbildīgajam dienestam jau ilgstoši neizdodoties likvidēt. Aģentūras direktores pienākumu izpildītāja Zane Ķince piekrīt, ka nākotnē būtu jādomā par vēl jaunu laukumu izbūvi, jo ar esošajiem diviem tik lielai pilsētai kā Jelgava ir par maz. Viņa paredz, ka privātmāju rajonos varētu būt sarežģīti sameklēt piemērotas vietas konteineru novietošanai, ar ko aģentūra saskārusies arī daudzstāvu māju masīvos: «Ir ļoti grūti atrast vietu, jo īpašnieki sāk diktēt tādus nosacījumus, ka labāk to nedarīt. Beigās būs tikai problēmas. Citi prasa finansējumu, citi vienkārši saka – nē.» Atkritumu izvedēju «Jelgavas Komunālo pakalpojumu» (JKP) valdes loceklis Alvils Grīnfelds norāda, ka tieši privātmāju iemītnieki ir tie, kuri šķirojot var visātrāk ietaupīt. Atliekot sānis pārstrādei derīgo papīru, kartonu, stiklu un plastmasu, ievērojami saruks pārējo atkritumu daudzums, un tas nozīmē, ka no izvedēja var prasīt mazāka tilpuma konteineru vai retāku tā izvešanu.To, vai cilvēkiem, aktīvi šķirojot, rēķins par atkritumu izvešanu varētu samazināties arī daudzdzīvokļu mājās, amatpersonas gan komentē atturīgi, sakot, ka teorētiski tāda iespēja pastāv. Lai gan JKP savākto papīru, stiklu un plastmasu pārdod otrreizējo izejvielu ražotājiem, nepieciešamas jaunas mašīnas krāsaino konteineru izvešanai, palielinās maršrutu skaits, kā arī jāmaksā par šķirošanas līnijas Ganību ielā 84 izmantošanu. Tur nonāk viss zaļo un dzelteno tvertņu saturs, un strādnieki ar rokām vēlreiz to pārdala.«No kolēģiem citās pilsētās esam dzirdējuši, ka daži operatori ir pat mīnusos,» saka Z.Ķince. Vai tā būs arī Jelgavā, A.Grīnfelds nevēlas prognozēt, jo pagaidām esot pārāk daudz nezināmā, piemēram, cik ātri dzeltenie un zilie konteineri pildīsies, un cik tīrs būs to saturs. Pēdējo mēnešu izmaiņas ekonomiskajā situācijā arī ietekmējušas uzpircēju piedāvātās cenas, kuru svārstības esot grūti paredzamas. Uz jautājumu, vai nenotiks pretējais, proti, maksa nepieaugs, A.Grīnfelds atbild, ka šķirošanas dēļ tai palielināties nevajadzētu, taču atgādina, ka jau turpmākajos trīs gados vairakkārt augs dabas resursu nodoklis par atkritumu noglabāšanu. Tas sadārdzinās atkritumu vešanu uz poligonu, tāpēc šķirot un pārstrādāt kļūs vēl izdevīgāk. Pašlaik daudzdzīvokļu namos Jelgavā vienam cilvēkam par atkritumu izvešanu jāmaksā 1,17 latu. Turklāt pēdējos gados proporcionāli ekonomikas augšupejai atkritumu daudzums ir audzis, samazinājums novērots tikai kopš šā gada sākuma.Plašāku materiālu par atkritumu šķirošanu pilsētā un pagastos lasiet ceturtdienas, 26.februāra, «Zemgales Ziņās».
