Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā mežā Zālītes ielas galā, kur 1941. gada vasarā tika nogalināti no pusotra līdz diviem tūkstošiem Jelgavas ebreju, tradicionāli pulcējās Jelgavas Ebreju kultūras biedrības pārstāvji, kā arī citi jelgavnieki, tostarp pilsētas mērs Andris Rāviņš. Viņš klātesošos uzrunājot teica, ka vajag veicināt tautu sapratni un censties, lai karš un represijas pret cilvēkiem neatkārtotos.
Klātesošos uzrunāja arī bijušais Jelgavas Ebreju biedrības vadītājs Edgars Umbraško un agrākā vadītāja Olga Čaikina. Viņa atzīmēja biedrības dibinātājas Fanijas Raģes nopelnus, izveidojot piemiņas vietu nogalinātajiem Jelgavas ebrejiem, kā arī Igoru Moveli, kas ziedoja naudu šim mērķim.
Šoreiz starp piemiņas brīdī klātesošajiem bija arī Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, kā arī Jelgavas Baltkrievu biedrības “Ļanok”dalībnieki.
Saskaņā ar vēsturnieku aplēsēm, Otrā pasaules kara laikā okupētās Latvijas teritorijā nacisti un to varas kalpi nogalināja ap 73 tūkstošiem Latvijas ebreju un ap 16 tūkstošiem Rietumeiropas valstu ebreju.
Foto: Ruslans Antropovs
