Ņemot vērā zemo gaisa temperatūru, Jelgavas pašvaldība prognozē paaugstinātu mājokļa pabalsta pieprasījumu februārī.
Jelgavas siltumapgādes uzņēmums SIA “Gren” prognozē, ka provizoriski kopējais siltumenerģijas patēriņš pilsētā 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri, varētu būt par aptuveni 7% lielāks. Savukārt siltumenerģijas tarifs šogad, salīdzinot ar 2024. gada janvāri, ir par 5,3% zemāks.
Ņemot vērā līdzšinējās siltumenerģijas patēriņa prognozes un laikapstākļus, maksājumu apmērs par siltumenerģiju Jelgavā varētu būt salīdzināms ar 2024. gada janvāri, kad vidējais maksājums par apkuri Jelgavā bija no 0,97 eiro par kvadrātmetru renovētās ēkās līdz 2,07 eiro par kvadrātmetru nerenovētās ēkās, norāda uzņēmumā. Precīzi dati par centralizētās siltumenerģijas patēriņu apkurei katrā ēkā būs zināmi februārī pēc visu nepieciešamo aprēķinu veikšanas.
Gadījumos, kad “Gren” klientiem rodas grūtības savlaicīgi norēķināties par patērēto siltumenerģiju, uzņēmums piedāvā savlaicīgi slēgt vienošanos par izlīdzinātā maksājuma veikšanu. Noslēdzot šādu vienošanos, klientam nav jāmaksā arī Civillikumā noteiktā nokavējuma nauda.
Savukārt Jelgavas pašvaldība iedzīvotājiem nodrošina mājokļa pabalstu, kam šogad budžetā ir plānots vairāk nekā miljons eiro. Pašlaik vēl nav jūtams paaugstināts pieprasījums pēc mājokļa pabalsta, bet tas varētu pieaugt februārī, saņemot apkures rēķinus, un Jelgavas pašvaldība tam esot gatava. Lai pieprasītu mājokļa pabalstu, iedzīvotājiem jāvēršas Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē.
Vienlaikus Jelgavas pašvaldība uzskata, ka atbalstam energoresursu izmaksu kompensēšanai mājsaimniecībām ir jābūt valsts politikai. Atbalsta kompensācijas mehānismam ir jābūt mērķētam un vienlīdzīgam iedzīvotājiem visās Latvijas pašvaldībās – līdzīgi kā tas bija 2022. un 2023. gada apkures sezonā.
Jau ziņots, ka par reālāko atbalsta risinājumu iedzīvotājiem augošo apkures izmaksu apstākļos šobrīd tiek vērtēts mājokļa pabalsts.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) komentēja, ka patlaban tiek ievākti dati, un līdz šīs nedēļas beigām liela daļa pašvaldību iesniegs informāciju par situāciju savā teritorijā.
Ministrs skaidroja, ka līdzšinējie valsts atbalsta mehānismi paredz reakciju gadījumos, kad pieaug tarifi, taču pašreizējā situācijā problēma saistīta ar patēriņa apjoma pieaugumu, kam normatīvie regulējumi atbalstu neparedz.
Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, jau šonedēļ plānots sākt gatavot lēmumprojektus, kas atkarībā no situācijas tiks virzīti izskatīšanai Krīzes vadības sanāksmē vai atbildīgo ministriju sanāksmē, lai tālāk valdībā iesniegtu informatīvo ziņojumu. Kā reālākais risinājums patlaban tiek vērtēts mājokļa pabalsts, ko sniedz pašvaldība, bet valsts līdzdarbojas pabalsta sniegšanā. Pabalsts nav pakļauts tikai nabadzīgām personām, bet arī plašākai sabiedrības daļai, norādīja ministrs.
Vienlaikus Valainis pauda, ka pašvaldībām patlaban nav resursu, lai segtu atbalstu esošā budžeta apjomā. Tāpat viņš minēja, ka atbalstam jābūt mērķētam, nevis vispārīgam, lai palīdzību saņemtu tie iedzīvotāji un arī uzņēmēji, kuriem tā nepieciešama visvairāk.
