Jelgavā enerģijas
patēriņš no 2005. līdz 2018. gadam pieaudzis par deviņiem procentiem, bet
veikto energoefektivitātes pasākumu rezultātā CO2 izmešu apjoms ir samazinājies par 28 procentiem,
secināts biedrības “Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra” (ZREA)
veiktajā monitoringa ziņojumā par Jelgavas Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības
plāna 2010.–2020. gadam ieviešanu, informē Jelgavas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.
Monitoringā ņemti vērā visi
enerģijas ražotāji un patērētāji pilsētā – ne tikai pašvaldībai piederošā vai
tieši ietekmējamā daļa, bet arī privātās dzīvojamās ēkas, komercsektors,
rūpniecība, privātais un komerciālais transports. Tiek monitorēts elektrības,
siltumenerģijas un degvielas patēriņš gada griezumā, kā arī aprēķinātas CO2 emisijas,
kas radītas, izmantojot šos enerģijas veidus. Tāpat ir svarīgi, vai videi
draudzīga ir vietējā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana, jo
atjaunojamiem enerģijas avotiem, tostarp šķeldai, ir daudz zemāks CO2 emisiju
faktors nekā, piemēram, dabasgāzei.
“2009. gada martā Jelgava
parakstīja Pilsētu mēru paktu, apņemoties līdz 2020. gadam vismaz par 20
procentiem samazināt CO2 emisijas. Jelgavai šajā periodā CO2 izmešu
apjomu izdevies samazināt par 28 procentiem,” stāsta ZREA direktore Inga
Kreicmane.
Vienlaikus saskaņā ar Pilsētu
mēru pakta nosacījumiem Jelgavai bija jāizstrādā Ilgtspējīgas enerģētikas
rīcības plāns, ik pēc diviem gadiem jāveic monitorings un jāatskaitās, kā
pilsētai veicies ar CO2 emisiju samazināšanu. Šo monitoringu
Jelgavas dome uzticēja ZREA, un šis ir jau trešais apkopotais ziņojums.
Vairāk nekā desmit gadu laikā
Jelgavā paveikts ļoti daudz – 2013. gadā darbu sāka siltumapgādes uzņēmuma
“Fortum Jelgava” koģenerācijas stacija Rūpniecības ielā, kas
elektrības un siltuma ražošanai galvenokārt izmanto šķeldu. Tas nozīmē, ka CO2 emisijas
no elektrības un siltuma ražošanas būtiski samazinājās, uzsver pašvaldība.
Šo gadu laikā Jelgavas pilsētas
pašvaldība ir renovējusi daudzas pašvaldības izglītības iestāžu un citas
pašvaldības īpašumā esošās ēkas, līdz ar to siltumenerģijas patēriņš tajās ir
daudz mazāks un siltuma nodrošināšana rada mazāk emisiju. Ieviešot LED
gaismekļus, videi draudzīgāks kļuvis publiskais apgaismojums pilsētā.
Pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība” un Pašvaldības policija lieto
četrus elektromobiļus. Tāpat veiksmīgi darbojies Jelgavas autobusu parks, kopš
2005. gada sabiedriskajam transportam CO2 samazinot par 53
procentiem.
Savukārt daudzdzīvokļu ēku
renovāciju Jelgavā būtiski veicinājusi Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde, kas
līdz šim organizējusi 23 uzņēmuma apsaimniekoto daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu.
Renovētas arī citu pārvaldnieku apsaimniekotās daudzdzīvokļu mājas (Māras ielā
1, Satiksmes ielā 37 un Kronvalda ielā 3), kā arī atjaunota liela daļa LLU ēku.
Apkopotie dati arī iezīmē šobrīd
lielākos emisiju radītājus un līdz ar to iespējas, kur var veicināt CO2 izmešu
samazinājumu. Piemēram, privātajam un komerciālajam transportam CO2 emisiju
pieaugums no 2005. gada ir 55 procenti. Tas liecina, ka dzīvojam labāk,
komfortablāk, pēdējo desmit gadu laikā būtiski pieaudzis automašīnu skaits, kas
Jelgavā šobrīd ir lielākais CO2 emisiju radītājs – tie ir 32
procenti no kopējā emisiju daudzuma. Nākamie lielākie emisiju radītāji ir
dzīvojamās ēkas (29 procenti) un rūpniecība (27 procenti).
Ziņojums ir iesniegts Pilsētas
mēru pakta biroja mājaslapā, un apkopotie dati tiks izmantoti Jelgavas
Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna 2021.–2030. gadam izstrādē.
“Mēs zinām, kāda ir šā brīža
situācija, un tas nozīmē, ka ir vieglāk plānot, kas jādara, lai Jelgava dotu
ieguldījumu klimata neitralitātes sasniegšanā, kuru šobrīd saskaņā ar
nacionālajiem enerģētikas plānošanas dokumentiem Latvija tiecas sasniegt 2050.
gadā,” atzīst I.Kreicmane.
Foto: Jelgavas pilsētas
pašvaldība
