Lai gan amatpersonas norāda, ka Jelgavā smogs nav iespējams, aukstajās dienās atsevišķās pilsētas vietās novērojama blīva dūmaka ar gaisa piesārņojumam raksturīgu smaku.
«Svētdien mājās nevarējām atvērt logu. Tāda sajūta, ka istabā nāca smirdīgi dūmi,» «Ziņām» stāstīja kāds daudzstāvu mājās iedzīvotājs no Meiju ceļa rajona. Pirmdien «Ziņas» novēroja, ka Ganību ielas turvumā daudzstāvu mājas ietin blāva, nekustīga dūmaka. «Šobrīd gaisa piesārņojuma mērījumi netiek veikti, jo zemās gaisa temperatūras dēļ laboratorijas mikroautobuss nav izmantojams, «Ziņām» skaidroja Jelgavas Domes preses sekretāre Līga Klismeta. Domes Attīstības plānošanas sektora galvenā speciāliste vides politikas jautājumos Solvita Lūriņa norāda, ka «Jelgavā nav lielu rūpniecības uzņēmumu, blīvas apbūves un ļoti intensīvas satiksmes, tāpēc Jelgavā smogs nav iespējams». Arī Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālajā vides parvaldē pauda izbrīnu par «Ziņu» jautājumu, vai mūsu pilsētā iespējams smogs vai tam līdzīgas parādības. Jelgavā tāds netiekot novērots, bet pārvaldei neesot arī aprīkojuma, ar kuru gaisa piesārņojumu mērīt. Smogs (vārds veidots no angļu valodas vārdiem «smoke» (dūmi) un «fog» (migla)), kuru daži valodnieki iesaka saukt latviskākā vārdā par smaceni, ir gaisa piesārņojums, ko parasti novēro lielās pilsētās un rūpniecības centros. Aukstā laikā bezvēja apstākļos to rada apkures katlu un skursteņu dūmi, arī automašīnu izplūdes gāzes. Gaisā koncentrējas kaitīgas vielas, kas apgrūtina elpošanu un lielākās devās var būt kaitīgas veselībai.
