Latvijas universitātes un valsts augstskolas ir savākušas 26 050 studentu un mācībspēku parakstus pret valsts budžeta finansējuma tālāku samazinājumu augstākajai izglītībai 2010.gadā. Atklātā vēstule un paraksti šodien, 16.oktobrī, tika iesniegti Ministru kabinetā, informē Latvijas Universitātes Preses centrs.
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA) un Latvijas Rektoru padome (LRP) kategoriski iestājas pret ieceri nākamgad augstākās izglītības finansējumu no valsts budžeta samazināt vēl par 31 procentiem, jo jau 2009. gadā valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai tika samazināts gandrīz uz pusi jeb 48 procenti.Parakstītajā atklātajā vēstulē studenti un mācībspēki prasa valsts budžeta finansējumu universitātēm saglabāt vismaz 2009.gada līmenī, pretējā gadījumā tiks būtiski apdraudēta studiju kvalitāte, kā arī tālāka valsts budžeta studentu uzņemšana un sagatavošana Latvijas augstskolās.LUA un LRP norāda, ka izeja no krīzes un sekmīga tālāka valsts attīstība var balstīties tikai uz inovācijām un ražošanas ar augstu pievienoto vērtību, kam nepieciešams izglītots darbaspēks. Šī iemesla dēļ daudzas Eiropas valstis, t.sk. arī mūsu tuvākās kaimiņvalstis, pašlaik mērķtiecīgi palielina vai vismaz saglabā iepriekšējā līmenī augstākās izglītības un zinātnes finansējumu. Pat krīzē vissmagāk cietusī Īslande augstākās izglītības finansējumu ir uzdrošinājusies samazināt tikai par 8,5 procentiem. Tāpēc Latvijas valdības iecere nākamgad vēl samazināt tā jau niecīgo augstākās izglītības budžetu atstās graujošu iespaidu uz tālāko Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.Apstākļos, kad finansiālas grūtības ir visiem Latvijas iedzīvotājiem, vajadzētu maksimāli palielināt valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu, jo studentu un viņu vecāku maksātspēja katastrofāli krītas. Tā vietā izvēloties niecīgu valsts budžeta ietaupījumu uz valsts finansēto studiju vietu rēķina, valdība panāks, ka talantīgākie Latvijas jaunieši neatgriezeniski dosies studēt uz ārzemēm, tādējādi Latvijas cerības uz atveseļošanos kļūs vēl niecīgākas.«Laikā, kad Latvijas valsts atrodas sarežģītā ekonomiskā situācijā, mums daudz nopietnāk nekā jebkad ir jādomā par mūsu valsts cilvēkresursu attīstību, tajā skaitā labi izglītotu praktiķu un inovatīvu jauno zinātnieku sagatavošanu. Universitātes ir gatavas uzņemties savu atbildības daļu kvalitatīvas augstākās izglītības nodrošināšanā, bet to nav iespējams izdarīt bez vienotas sabiedrības izpratnes un pienācīga valsts atbalsta. Tāpēc valdībai un Saeimai, pieņemot nākamā gada budžetu ir jāizšķiras, vai augstākā izglītība un zinātne ir mūsu valsts prioritāte, un, vai 11 miljonu latu ietaupījums ir tā vērts, lai sagrautu esošo augstākās izglītības sistēmu un apdraudētu Latvijas attīstību un konkurētspēju nākotnē,» uzsver LUA priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes rektors profesors Mārcis Auziņš.Kopumā savākti 26 050 paraksti, tajā skaitā Latvijas Universitāte – 7635, Rīgas Tehniskā universitāte – 6254, Latvijas Lauksaimniecības Universitāte – 2506, Rīgas Stradiņa Universitāte – 3251, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija – 1338, Daugavpils Universitāte – 1172, Vidzemes augstskola – 832, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija – 612, Liepājas Universitāte – 416, Banku augstskola – 413, Rēzeknes augstskola – 448, Jāzepa Vītola Valsts Mūzikas Akadēmija – 377, Ventspils augstskola – 389, Latvijas Kultūras akadēmija – 186, Latvijas Mākslas akadēmija – 182, Jūras akadēmija – 24, latviešu studenti Norvēģijā – 15.
