Centrālajā vēlēšanu komisijā ir iesniegti paraksti, lai rosinātu parakstu vākšanu par referendumu, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu. Tomēr lielākā daļa – 62 procenti – Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 neatbalsta ideju par krievu valodas kā otras valsts valodas noteikšanu. To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras «TNS Latvia» veiktais pētījums.
Savukārt vairāk nekā trešā daļa – 35 procenti – Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atbalsta iniciatīvu par krievu valodas kā otrās valsts valodas noteikšanu: 11 procenti ekonomiski aktīvo iedzīvotāju drīzāk atbalsta, savukārt ceturtā daļa – 24 procenti – ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pilnībā atbalsta iniciatīvu rosināt izmaiņas par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.Salīdzinoši biežāk iniciatīvu par krievu valodas kā otras valsts valodas noteikšanu atbalsta cittautieši, Rīgas un Latgales iedzīvotāji, nepilsoņi, bezdarbnieki un mājsaimnieces, informē «TNS Latvia» mārketinga vadītāja Laura Vendele.Trim procentiem aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.Aptauju «TNS Latvia» veica sadarbībā ar telekompāniju LNT un raidījumu «900 sekundes», no 13. līdz 15.septembrim ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
