81 procents Latvijas iedzīvotāju par labāko mūža periodu uzskata bērnību un studiju gadus, bet tikai nedaudz vairāk par vienu procentu par laimīgāko dzīves posmu uzskata pensijas vecumu, secināts «Nordea bankas» pētījumā.
Savukārt 42 procenti Latvijas iedzīvotāju nav ne jausmas par savas pensijas lielumu.«Latvijas iedzīvotāji pensiju jautājumos joprojām ir pesimistiski noskaņoti – nedaudz vairāk par piekto daļu uzskata, ka pensijas vecumā tiem pietrūkšot finanšu, lai ceļotu, nodarbotos ar saviem hobijiem vai vienkārši pilnvērtīgi pavadītu vecumdienas. Tikai 3% no viņiem precīzi apzinās savas pensijas lielumu,» informēja bankas valdes loceklis Ilja Arefjevs un piebilda, ka šādi dati nozīmē tikai to, ka iedzīvotāji par pensijām joprojām domā stereotipu ietvaros.«Taču vismaz aptuvenu pensijas lielumu iespējams noteikt pēc pavisam vienkāršas formulas. Saņemot ikgadējo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras paziņojumu par savu pensiju otrā līmeņa kapitālu, jāpievērš uzmanība kapitāla atlikumam 2010.gada 31.decembrī. Katru mēnesi pensiju otrā līmeņa kapitāls pieaugs par 2% no bruto mēneša algas. Gadā tie ir 24% no mēneša algas. Lai saprastu, cik liels ir pensijas uzkrājums, šī summa jāpieskaita pie kapitāla atlikuma 2010.gada 31.decembrī. Piemēram, cilvēkam, kurš mēnesī pelna 500 latu, gadā pensiju uzkrājums tiks papildināts par 120 latiem. Īpaši pedantiskiem klientiem ir iespēja arī pieskaitīt pensiju otrā līmeņa kapitāla ienesīgumu – www.manapensija.lv katram ieguldījumu plānam ir redzams ienesīgums no gada sākuma. Ienesīgums jāsareizina ar kapitāla atlikumu un jāpieskaita pie tā. Tāds tad arī ir aptuvenais pensiju otrā līmeņa aprēķins,» pastāstīja Arefjevs.Paredzams, ka 2011.gadā visu pensiju otrā līmeņa un trešā līmeņa aktīvu kopsumma pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniegs vienu miljardu latu.
