Pieņemot lēmumu par informācijas avota norādīšanu, izmeklēšanas tiesnesim jāvērtē, vai ir aizskartas personas vai sabiedrības būtiskas intereses, un vai šāds pieprasījums ir samērīgs, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda advokātu biroja «Borenius» zvērināta advokāte Linda Bīriņa.
Kā ziņots, Jelgavas novada Domes ārpakalpojumos algotā jurista Dzintara Lagzdiņa neslavas celšanas lietā laikraksta «Zemgales Ziņas» galvenā redaktora vietniekam Edgaram Kupčam pēc policijas ierosinājuma tiesā lūgs atklāt informācijas avotu saistībā ar atklātas tiesas sēdes protokola kopijas saņemšanu.
Kā norādīja advokāte, saskaņā ar likumu «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem», tikai tiesa var uzdot žurnālistam norādīt jeb atklāt informācijas avotu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, izmeklēšanas tiesnesis lemj par informācijas avota norādīšanu pēc ierosinājuma iesniedzēja un žurnālista vai redaktora uzklausīšanas, kā arī pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem.
Lēmumu par informācijas avota norādīšanu izmeklēšanas tiesnesis pieņem, ievērojot personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgumu. Turklāt tiesneša lēmumu var pārsūdzēt ierosinājuma iesniedzējs, plašsaziņas līdzekļa žurnālists vai redaktors, un to izskata desmit dienu laikā augstāka līmeņa tiesas tiesnesis rakstveida procesā, kura lēmums nav pārsūdzams.
Pieņemot šādu lēmumu, izmeklēšanas tiesnesim ir jāizvērtē, vai ir aizskartas personas vai sabiedrības būtiskas intereses, un vai šāds pieprasījums ir samērīgs. Jāņem vērā arī Eiropas Padomes rekomendācijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas noteiktie kritēriji, saskaņā ar kuriem informācijas avota vai avotu identificējošas informācijas izpaušanu varētu pieprasīt tikai ārkārtējos gadījumos, ja vienlaikus pastāv visi attiecīgie apstākļi, proti, pieprasītājam ir pierādīšanas pienākums.
Minētie apstākļi ir -, ja likumīgā interese atklāt šādu informāciju ir būtiska un tā konkrētā gadījumā ir svarīgāka nekā tiesības neizpaust avotu, ja svarīgās intereses nav iespējams īstenot bez avota izpaušanas, kā arī ja ir izsmeltas visas alternatīvās iespējas un līdzekļi, lai citā veidā atklātu šo informāciju.
«No konkrētā informācijas apjoma uzskatu, ka šajā gadījumā nepieciešamie kritēriji neizpildās, lai uzliktu par pienākumu žurnālistam atklāt viņa informācijas avotu. Katrā ziņā izmeklēšanas tiesnesim tie būtu jāpamato un, ja lēmums būs negatīvs, redaktors to varēs pārsūdzēt,» sacīja Bīriņa.
Jau ziņots, ka Jelgavas tiesas priekšsēdētāja palīdze Dace Šmēdiņa aģentūru LETA informēja, ka ierosinātajā kriminālprocesā Jelgavas tiesā ir saņemts procesa virzītāja ierosinājums par pienākumu atklāt informācijas avotu, kas tiks skatīts slēgtā tiesas sēdē, kurā tiks uzklausīts Kupča viedoklis. Viņa skaidroja, ka pirmstiesas izmeklēšanas procesā saskaņā ar Kriminālprocesa likumu darbības, kas skatāmas tiesas sēdēs, izskata slēgtās sēdēs.
Kupčs aģentūru LETA informēja, ka ir saņēmis tiesas pavēsti par ierašanos uz slēgtu sēdi 4.decembrī. Viņš pastāstīja, ka skaidri nezina iemeslu, taču pieļāva, ka, ņemot vērā tiesas sēdi pirmstiesas izmeklēšanā, pēc likuma, iespējams, viņam varētu lūgt izdot informācijas sniedzēju, jo iepriekš policijai, pamatojoties uz likumu, viņš šo informāciju atteicies sniegt.
