Rīga, 17.aug. Iespējams, tikušas noklausītas par ietekmīgu uzskatītā Latvijas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam, un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti šonedēļ klajā nākušā grāmatā «Tiesāšanās kā ķēķis».
Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.Tāpat tās, iespējams, apstiprina bieži izteiktās aizdomas par Latvijas politiskās varas un biznesa aprindu ļoti ciešajām saitēm, praksi jautājumus risināt un lēmumus pieņemt aizkulišu sarunās šaurā cilvēku lokā un bieži – viņu interesēs.
Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par «pareizo» tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, «pareizu» spriedumu gatavošanu – pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem, nelikumīgu prokuroru un policistu rīcību, politiķu pakļaušanos ar politiku tieši nesaistītu personu ietekmei, mediķu nepamatoti izrakstītām darba nespējas lapām, lai, iespējams, novilcinātu tiesu procesus u.c.
Grāmatu «Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa «sakārtošanas” receptes» izdevusi SIA «Baltic Screen», un tās autors ir kāds Jānis Brūklenis, bet priekšvārdu sarakstījis žurnālists un «Baltic Screen» valdes priekšsēdētājs Lato Lapsa.
Visticamāk, grāmatā publicētie pārveidotie sarunu atšifrējumi ir tie paši, kurus Lapsa šonedēļ iesniedzis Ģenerālprokuratūrā, lūdzot pārbaudīt, vai šāda noklausīšanās patiešām notikusi un kas to veicis. Ja atšifrējumi atbilst reālu personu reāli notikušām sarunām, iesniegumā lūgts izvērtēt, vai šajās sarunās nav saskatāms nozieguma sastāvs.
Brūklenis grāmatas ievadā raksta, ka «visi vārdi, uzvārdi, amatpersonu posteņi, iestāžu nosaukumi šajā grāmatā ir … nu, protams, izdomāti. Jebkāda sakritība ar reāli eksistējošām personām un nosaukumiem ir … nu, protams, tikai nejauša sakritība».
Sarunu atšifrējumos runātāju vārdi un uzvārdi ir mainīti, piemēram, visbiežāk sarunās iesaistītais ir kāds Arnis Gūtups, tomēr rodas iespaids, kas varētu būt reālie sarunu dalībnieki. Turklāt grāmatas ievadā ir savdabīgs personu rādītājs, kurā grāmatas izdevējs min visus personāžus un par katru no viņiem uzdod jautājumu, vai tā varētu būt kāda konkrēta persona.
Šīs jautājumu virknes sākumā ir Grūtups un visi viņa biroja tā laika advokāti un palīgi, liela daļa Augstākās tiesas tiesnešu un senatoru, daudzi apgabaltiesu un rajona tiesu tiesneši, prokuratūras vadība, policijas, Satversmes aizsardzības biroja, Iekšlietu un Tieslietu ministriju augstas amatpersonas, bijušais Valsts prezidents, daudzi valsts un pašvaldību līmeņa politiķi un amatpersonas, virkne pazīstamu uzņēmēju, advokāti, juristi un citas personas.
Kā ziņots, Ģenerālprokurors Jānis Maizītis apliecinājis, ka Lapsas iesniegums un tam pievienotie visai apjomīgie materiāli tiks pārbaudīti un tuvākajā laikā tiks izlemts, kuras tiesībsargājošās iestādes šo pārbaudi veiks.
Nav zināms, kas varētu būt noklausījies sarunas, tomēr Brūklenis ievadā raksta: «Tāpat tā noteikti ir sakritība, ka šo izdomāto personu sarunu ierakstu sākums datēts ar 1998.gada novembra sākumu, bet naktī uz šā paša gada 5.decembri jau pilnīgi reālajā Rīgā pie tikpat reālā advokāta Andra Grūtupa biroja Skolas ielā nogranda viens no mūsdienu visnoslēpumainākajiem sprādzieniem.»
«Protams tā ir tikai sakritība, ka izdomāto personu sarunu ieraksti datēti ar laiku, kad mediji notikušo sprādzienu nez kāpēc pieminēja saistībā ar tā paša advokāta Andra Grūtupa (…) un pāris krievvaldodīgo pilsoņu vadītās «Parex bankas» ilgstošo, ļoti aso un visnotaļ reālo konfliktu,» turpina autors.
Kā ziņots, Lapsas rīcībā bija nonākuši CD-R tipa diski, kuros iekopēti vairāki simti nofotografētu datorsalikuma lappušu ar tekstu krievu valodā. No teksta un tajā minētajiem personu vārdiem un uzvārdiem varot secināt, ka tie, iespējams, ir ilgstošas telefonsarunu noklausīšanās atšifrējumi, kas pēc tam tulkoti krievu valodā.
Kā agrāk ziņots, ka Grūtups 2005.gadā prokuratūrai un citām tiesībsargājošajām iestādēm pauda aizdomas par viņa vadītā biroja telefonsarunu noklausīšanos un biroja darbinieku izsekošanu. Tiesa, grāmatā publicētās iespējamās telefonsarunas datētas ar 1998. līdz 2000.gadu.
