Baltijas valstīs 91% interneta lietotāju pēdējos trijos mēnešos ir lejupielādējuši savos datoros pirātiskas pilnmetrāžas filmas, bet 80% – nelegālus mūzikas failus, liecina aptauja, ko veikusi sociālo un tirgus pētījumu kompānija “Macroscope”.
Savukārt 57% aptaujas dalībnieku atzina, ka pēdējos trijos mēnešos nelikumīgi “nopumpējuši” datorprogrammatūru, 34% respondentu atklāja, ka lejupielādējuši pirātiskas datorspēles, savukārt 32% minēja, ka nelikumīgi lejupielādējuši elektroniskās grāmatas.Lai gan trešdaļa globālā tīmekļa lietotāju Baltijā sacīja, ka vēlētos maksāt par viņus interesējošiem digitālajiem produktiem, teju 70% interneta lietotāju atzina, ka vispirms izmēģina visus iespējamos veidus, lai pie kārotā digitālā produkta tiktu par velti.Aptauja rāda, ka Baltijas valstīs pirātisko aplikāciju lietojums zeļ un plaukst – 96% respondentu norādīja, ka lejupielādē nelikumīgās aplikācijas izklaides mērķiem, 63% – izglītošanās nolūkā un 40% – darba vajadzībām.”Šīs aptaujas rezultāti liecina, ka modernās tehnoloģijas ir kļuvušas par lielu izaicinājumu intelektuālā īpašuma turētājiem, un nav atrasts optimimāls veids visu pušu interešu samierināšanai. Vienai vai otrai pusei būs jāpiekāpjas. Es neticu, ka piekāpsies lietotāji. Pēc mana uzskata, intelektuālā īpašuma aizsardzības režīms tuvinās nenovēršamām reformām,” portāls “developingtelecoms.com” citē advokātu biroja “AAA Baltic Service Company” pārstāvi Andri Iškausku.Lielākā daļa aptaujāto arī apgalvoja, ka labāk viņi maksātu par mūziku, kinofilmām, datoru un citām digitālajām aplikācijām, nevis iegūtu šos failus nelegāli, tomēr tikai tad, ja šo produktu cenas atbilstu viņu ienākumu līmenim un būtu zemākas nekā pašlaik.Respondenti stāstīja, ka esot pievērsušies mūzikas pirātismam, jo Baltijā mūzikas albumu cenas esot daudz augstākas nekā citās Eiropas Savienības valstīs, turklāt, pēc viņu teiktā, nelegālajos kanālos viņus interesējošie produkti esot pieejami krietni ātrāk nekā legālajās izplatīšanas vietās.
