Latvijā turpina nedaudz pieaugt iedzīvotāju ar pozitīvu attieksmi pret pāreju uz eiro daudzums. To atklāj pētījumu aģentūras «TNS» šā gada janvārī veiktā Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem aptauja.
Laikā no decembra līdz janvārim pozitīvi pret eiro ieviešanu noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars ir tikai nenozīmīgi palielinājies – decembrī pret pāreju no lata uz eiro kopumā 31 procentam iedzīvotāju bija «drīzāk pozitīva» vai «ļoti pozitīva» attieksme, bet janvārī šādu pozitīvi noskaņoto īpatsvars bija par diviem procentiem vairāk.Tomēr, skatoties ilgākā laika perspektīvā no 2012.gada oktobra līdz šā gada janvārim, par eiro ieviešanu pozitīvi noskaņoto īpatsvars ir būtiski pieaudzis no 26 procentiem oktobrī līdz 33 procentiem janvārī, kas norāda uz nozīmīgu pozitīvo tendenci pieaugt eiro atbalstam un mazināties negatīvi noskaņoto īpatsvaram, skaidro «TNS» mārketinga vadītāja Laura vendele.Attieksme pret eiro ieviešanu Latvijā janvārī salīdzinājumā ar decembri uzlabojās iedzīvotāju vecumā no 35 līdz 49 gadiem vidū.Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī janvārī vērojams, ka kopumā pozitīvāka attieksme pret eiro ieviešanu ir jauniešiem, iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, kā arī latviešu tautības pārstāvju vidū. Savukārt jau pieminēto gados vecāko cilvēku, attiecīgi pensionāru, un cilvēku ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, zemiem ienākumiem, kā arī cittautiešu vidū attieksme pret eiro ieviešanu biežāk ir noraidoša.«TNS» finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule komentē pētījuma rezultātus: «Tendenci pieaugt eiro atbalstītāju īpatsvaram Latvijā var skaidrot ar masu medijos arvien pieaugošo informācijas daudzumu par eiro ieviešanas plusiem un mīnusiem. Iedzīvotāji ieklausās šajā informācijā un aktīvi to apspriež ar saviem tuviniekiem, tādējādi, iespējams, liekot šaubīties vai pat mainīt viedokli pret eiro ieviešanu agrāk negatīvi noskaņotajiem iedzīvotājiem.»
